Protams, ka varat to darīt, taču, lai no bērna tēva prasītu uzturlīdzekļus, ir nepieciešams apstiprinājums, ka konkrētā persona ir bērna tēvs. Tātad, vispirms ir jānosaka paternitāte. No jautājuma saprotams, ka, visticamāk, bērna tēvs brīvprātīgi paternitāti neatzīs. Līdz ar to vienīgā iespēja noteikt paternitāti ir celt prasību tiesā. Šim nolūkam nepieciešams zināt bērna tēva personas kodu un vismaz pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi.  

Lai pierādītu, ka persona ir bērna tēvs, prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas. Lai prasības pieteikums tiktu noformēts juridiski pareizi, ieteicams meklēt jurista palīdzību. 

Ja pastāvēs šaubas par paternitāti, būs nepieciešama ģenētiska ekspertīze jeb DNS analīzes. Saskaņā ar Civilprocesa likuma  249.¹pantu tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītāja (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. Pie tam no ekspertīzes izvairīties nevarēs, jo tiesa var pieņemt lēmumu par atbildētāja piespiedu nogādāšanu uz tiesu ekspertīzes izdarīšanai. 

Vienlaikus ar pieteikumu par paternitātes noteikšanu var iesniegt prasību arī par uzturlīdzekļu piedzīšanu. Civilprocesa likuma 43.panta trešā daļa noteic, ka tādā gadījumā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tātad, ja sniedzat tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu un paternitātes noteikšanu vienlaicīgi, Jūs esat atbrīvota no valsts nodevas un kancelejas nodevas. 

Vairāk par šo jautājumu izklāstīts LV portāla skaidrojumos „Paternitāte – bērna izcelšanās noteikšana” un „Vīrietis atsakās no bērna? Uz tiesu!”.