Labdien!
Vēlos lūgt skaidrojumu, vai darba devēja prakse, piedāvājot darbiniekam apmaksāt nepieciešamās apmācības pirms darba attiecību uzsākšanas, bet vienlaikus prasība pēc apmācību pabeigšanas uzņēmumā nostrādāt nosacīti ilgu laiku ir tiesiska un atbilst Darba likuma prasībām? Piemēram, dažās vakancēs ir norādīti 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi.

Manuprāt, šāds nosacījums rada nopietnus jautājumus par tā samērīgumu. Ja apmācību faktiskās izmaksas atkarībā no nozares ir aptuveni 1000-2000 EUR, nav saprotams, kādēļ apmācību izdevumu segšana būtu pamats trīs vai pat piecu gadu darba saistību noteikšanai?

Īpaši vēlos vērst uzmanību uz Darba likuma 96. pantu, kurā cita starpā noteikts, ka vienošanās par profesionālo apmācību termiņš nevar būt ilgāks par diviem gadiem, tam jābūt samērīgam ar apmācības izdevumu apmēru, kā arī ir noteikti ierobežojumi darbiniekam atlīdzināmajai summai.
Vai darba devējs drīkst prasīt darbiniekam apņemties uzņēmumā nostrādāt vairāk par diviem gadiem?
Vai šādā situācijā darbiniekam var tikt prasīta apmācību izmaksu atmaksa, ja viņš, piemēram, pēc diviem gadiem pats uzsaka darba līgumu?
Vai apmācības, kas nepieciešamas, lai darbinieks vispār varētu pildīt konkrētos darba pienākumus, nevarētu būt tādas apmācības, kuras darba devējam pašam ir pienākums nodrošināt un kuru izmaksas nevar pārlikt uz darbinieku? Kā piemēru varētu minēt trolejbusa vadītājs.
Vēlos arī lūgt izvērtēt šo jautājumu no darbinieka aizsardzības un samērīguma principa viedokļa. No darba sludinājuma var rasties iespaids, ka cilvēkam tiek piedāvāta bezmaksas iespēja iegūt jaunu profesionālo kvalifikāciju, taču vienlaikus šī iespēja ir sasaistīta ar ļoti ilgām darba attiecību saistībām.