Manā dzīvoklī no augšējā stāva dzīvokļa notika divas applūšanas.

1. Pirmajā dienā (19. jūnijā) pārnācu mājās plkst. 21:40 un konstatēju noplūdi, taču ūdens tecēšana jau bija pilnībā mitējusies. Es mēģināju sazināties ar kaimiņu, taču viņu mājās nesastapu. Tā kā jauna ūdens pieplūde nenotika un situācija jau bija dabiski lokalizēta, avārijas dienesta piesaistei nebija jēgas – dienestam nebūtu ko lokalizēt. Es nekavējoties savācu ūdeni, lai minimizētu zaudējumus.
2. Atkārtotās noplūdes gadījumā (20. jūnijā) plkst. 18:35 es uzreiz vērsos pie augšējā dzīvokļa kaimiņiem, kuri šoreiz bija mājās, operatīvi reaģēja un paši savā dzīvoklī noslēdza ūdens padeves vārstus, apturot avāriju dažu minūšu laikā. Arī šoreiz avārijas dienests netika izsaukts, jo avārija tika sekmīgi lokalizēta pašu spēkiem un nekavējoties.
Pirmajā darba dienā pēc oficiālajām svētku brīvdienām (22. jūnijā) es iesniedzu oficiālu iesniegumu mājas apsaimniekotājam SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP). Tāpat negadījums uzreiz tika pieteikts apdrošinātājam "Compensa".
Apdrošinātāja rīcība:
Apdrošinātājs atsūtīja lēmumu, kurā paziņoja, ka samazina apdrošināšanas atlīdzību par 50% (par pamatu ņemot "vieglu neuzmanību" un to, ka netika izsaukts avārijas dienests), kā rezultātā ir ierobežotas viņu subrogācijas tiesības un iespēja pārliecināties par riska iestāšanās apstākļiem. Tāpat apdrošinātājs lēmumā norādīja tikai gala summas (kopējo zaudējumu apjomu pēc sava eksperta aprēķina), neiepazīstinot mani ar detalizētu remontdarbu tāmi un aprēķiniem pa pozīcijām. Vēstulē apdrošinātājs norādīja, ka lēmums var tikt pārskatīts, ja es pati spēšu vienoties ar kaimiņu un iesniegt abpusēji parakstītu brīvas formas aktu par noplūdes cēloni.
Savā pieteikumā es jau sākotnēji biju norādījusi, ka remontam plānoju piesaistīt neatkarīgu būvniecības uzņēmumu (SIA), nevis veikt remontu "saimnieciskā kārtā", taču apdrošinātājs lēmumā patvaļīgi piemēro nosacījumus par saimniecisko kārtu un nepamatoti pieņem, ka esmu lūgusi tieši skaidras naudas kompensāciju.
Vēlos noskaidrot sekojošus jautājumus:
1. Vai apdrošinātājam ir tiesisks pamats samazināt atlīdzību par 50%, apelējot pie tā, ka netika izsaukts avārijas dienests, ja aktīva avārija reāli nepastāvēja (pirmajā reizē ūdens vairs netecēja, otrajā reizē kaimiņš pats uzreiz noslēdza ūdeni) un zaudējumu minimizēšana tika nodrošināta operatīvāk nekā to spētu dienests? Vai Latvijas tiesību akti uzliek par pienākumu saukt avārijas dienestu uz "sausu" vai jau lokalizētu objektu?
2. Vai apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt, lai es (cietusī puse – privātpersona) pati vācu pierādījumus, apsekoju kaimiņa īpašumu un sastādu aktu ar trešo personu par noplūdes cēloni? Vai tas nav paša apdrošinātāja un mājas apsaimniekotāja pienākums subrogācijas procesa ietvaros?
3. Vai apdrošinātājs drīkst pieņemt lēmumu par izmaksas summu, neiepazīstinot klientu ar detalizētu eksperta sastādīto tāmi (remontdarbu apjomiem un izmaksām par katru pozīciju)?
Paldies jau iepriekš par juridisko skaidrojumu!