Paldies par ātro un plašo atbildi uz jautājumu Nr.38059.
Dažas lietas vēl nesaprotu, centīšos precizēt.
Saskaņā ar Latvijas likumiem ir darba laiks un ir atpūtas laiks. Nav iespējams 3. laika variants, piemēram, atpūtas laiks ar ierobežojumiem, kas nav darba laiks (jo netiek strādāts) un nav arī atpūtas laiks (jo nav pilnas brīvības kā izmantot šo laiku)?
Ir konkrēts reakcijas laiks 90 minūtes. Tas taču ir saprotami arī bez tiesas lēmuma, ka tas uzliek ierobežojumus, kā darbinieks reāli (ne)var izmantot laiku izsaukuma gatavības laikā.
Piemēram, nevar aizbraukt nekur tālāk par 90min no darba vietas, nevar būt nekur, kur nevar sazvanīt vai nedzird telefonu, nevar plānot vai iesākt nekādu darbību, ko nevar ātri atcelt vai pārtraukt izsaukuma gadījumā. Piemēram, nevar aiziet pie zobārsta vai uz baseinu.
Vai tiešām par to, ka minētie ierobežojumi “vērtējami kā darbinieka brīvību būtiski ierobežojoši”, var lemt tikai tiesa, ja darbinieka un darba devēja viedokļi atšķiras?
Ja brīvību ierobežo nebūtiski, tad izsaukuma gatavības laiku pielīdzināt atpūtas laikam ir korekti?
Darba devējs piedāvā darbiniekam izsaukuma gatavības grafiku, saskaņā ar kuru 3 diennaktis pēc kārtas jābūt izsaukuma gatavībā un arī jāstrādā normālais darba laiks, darbinieks šādu grafiku paraksta. Aprakstītajā situācijā abas puses piekrīt, ka tāds grafiks ir pieņemams un nepārkāpj likuma prasības attiecībā uz atpūtas laika biežumu un daudzumu?
Ja aprakstītās 3 diennaktis ir pieņemami, tad cik diennaktis pēc kārtas ir par daudz būt izsaukuma gatavībā?
Darba devējs piedāvā 15 diennaktis mēnesī būt izsaukuma gatavībā, darbinieks tam nepiekrīt, darbinieka viedoklis, ka 15 ir par daudz, vienoties nesanāk. Darbiniekam ir 2 izejas no situācijas: mainīt darba devēju vai iet uz tiesu, lai tiesa lemj, vai 15 diennaktis izsaukuma gatavības mēnesī būtiski ierobežo brīvību?
Maksimālais atļautais nepārtrauktais izsaukuma gatavības laiks vai daudzums mēnesī vienam cilvēkam nav nekur atrunāts, ne no kā neizriet un tikai tiesa var par to lemt, ierobežo brīvību būtiski vai nebūtiski?