Kriminālprocesa likums (KPL) neparedz konkrētu termiņu, kādā policijai jāsniedz atbilde uz prokurora lūgumu vēlreiz pārskatīt lietu, veicot papildu pārbaudi un atceļot lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. 

KPL 373. pantā “Atteikšanās uzsākt procesu” ir minēti tikai termiņi saistībā ar lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pārsūdzēšanu un sūdzības izskatīšanu, proti: 

“(5) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369. panta otrās daļas 1., 2. un 4. punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors. 

(6) Prokuroram sūdzība par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu jāizskata 10 dienu laikā no sūdzības saņemšanas vai tās tulkojuma pieejamības dienas, ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā. Izņēmuma gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams papildu laiks, pieļaujama tās izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.” 

Vienlaikus KPL 29. panta pirmā daļa paredz, ka izmeklētājam ir pienākums: 

1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu; 

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības; 

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai; 

4) izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk; 

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus; 

6) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apturēt vai izbeigt kriminālprocesu. 

Proti, prokurors kā norādījumu izmeklētajam var noteikt konkrētu termiņu, kādā jāpārskata attiecīgā lieta, bet var arī nenoteikt. Ja prokurors nav noteicis termiņu, tad policijai jāizvēlas un jāveic tādas procesuālās darbības, kas nodrošina kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.