Jums primāri var ieteikt iepazīties ar darba vietas iekšējās kārtības, darba līguma un amata apraksta noteikumiem, lai pārliecinātos par tiesībām būt disciplināri nesodītam, ja darba vietā, veicot amata pienākumus, esat alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī.  

Darba likuma 101. panta pirmās daļas 4. punkts paredz darba devējam tiesības uzteikt darbiniekam darba līgumu, ja viņš, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī. Šādu darbinieku ir tiesības atbrīvot no darba nekavējoties – ar dienu, kad viņš darbā bijis attiecīgā reibuma stāvoklī. 

Savukārt Darba likuma 90. pants dod tiesības darba devējam par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darbiniekam izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, darba devējs ir tiesīgs darbinieku gan disciplināri sodīt, gan uzteikt darba līgumu par atrašanos alkohola reibuma stāvoklī darba vietā. Ārējie normatīvie akti nenosaka konkrētu alkohola koncentrācijas  asinīs apmēru (promiļu skaitu), kas dod tiesības darba devējam rīkoties, jo ir dažādi amati un katram no tiem noteikt pieļaujamo līmeni ir neiespējami. 

Darba devējam jābūt pierādījumiem faktam, ka darbinieks darbā strādājis alkohola reibumā, un jāievēro likumos noteiktā atlaišanas procedūra. Jāsastāda akts par darbinieka atrašanos darbā reibuma stāvoklī (fiksējot alkohola reibuma pazīmes, proti, alkohola smaku, neadekvātu runas veidu, grīļīgu gaitu u. tml.) vai jānosūta darbinieks uz speciālu medicīnisko ekspertīzi, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”. Noteikumos iekļauta speciāla veidlapa, ko aizpilda darba devējs un veselības aprūpes iestādes, kam ir tiesības veikt attiecīgās pārbaudes.  

Ja mediķu atzinums ir pozitīvs (darbinieks ir bijis alkohola reibumā), tad ekspertīzes izdevumus sedz darbinieks un darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu. Ja darba devējs ir kļūdījies, tam jāapmaksā veiktā pārbaude.  

Iepriekš minētā kārtība ir komplicēta un laikietilpīga. Tāpēc, lai nepieļautu alkohola lietošanu darba vietā, darba devējam ir tiesības iegādāties alkometru un veikt regulāras darbinieku pārbaudes.  

Nosakot konkrētās pārbaudes, darba līgumā un iekšējās kārtības noteikumos jāiekļauj informācija, ka darbinieks nedrīkst lietot alkoholu vai ierasties alkohola reibumā darba vietā, kā arī jāparedz, ka darbiniekam ir pienākums piekrist testam ar alkometru.  

Turpretī piezīmi vai rājienu izsaka ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, kā arī laiku, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par katru pārkāpumu var izteikt tikai vienu piezīmi vai rājienu. Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbiniekam ir izteikta piezīme vai rājiens. Darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu mēneša laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas šā likuma 94. pantā noteiktajā kārtībā. Ja, izskatot sūdzību par piezīmes vai rājiena atcelšanu, darba devējs pieņem lēmumu piezīmi vai rājienu neatcelt, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts attiecīgais darba devēja lēmums. Ja darba devējs minētā likuma 94. panta otrajā daļā noteiktajā laikā nav izskatījis sūdzību un nav sniedzis darbiniekam atbildi par pieņemto lēmumu, uzskatāms, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis.