Skolēniem māca, ka ekosistēmu veido dzīvie organismi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi) un nedzīvie dabas elementi (ūdens, ieži, gaiss). Kurš ir atbildīgs par to, ka politiķi un valsts institūciju darbinieki nievājoši izturas pret valsts valodu, publiski spriedelējot par ilgtspējīgu skolu ekosistēmu, uzņēmējdarbības ekosistēmas uzlabošanu, digitālās veselības ekosistēmas pārvaldību u. tml.? Pieļauju, ka tas ir neveiksmīgs tulkojums no angļu valodas, bet visam ir savas robežas: varbūt valodas eksāmens būtu jākārto ne tikai nepilsoņiem?
Kopš 2022. gada oktobra Izglītības likuma 1. pants “Likumā lietotie termini” papildināts ar 16.1 punktu, kurā pašvaldības izglītības ekosistēma ir definēta kā sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošajām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs. Termins lietots 18. panta 4. punktā, 29. panta 1. punktā un 30. panta 1. punktā.
Termins “ekosistēmas” tiek lietots arī Augstskolu likumā: 3.1 panta otrās daļas 6. punktā bez skaidrojuma minēta starptautiskā universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēma, bet 3.2 panta otrās daļas 7. punktā – starptautiskā mākslu un kultūras universitāšu un zinātnisko institūciju ekosistēma. Savukārt 25.1 pantā “Zinātnes universitātes ekosistēma” noteikts: “Zinātnes universitāte veido ekosistēmu, kura balstīta zinātniskās darbības izcilībā un kuras ietvaros tiek nodrošināta zināšanu radīšana un uzkrāšana, kā arī pārnese sabiedrībā, inovāciju jaunrade, jaunu zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošana, sabiedrības iesaiste un vērtību aktualizēšana, kā arī pakalpojumu sniegšana universitātes stratēģiskās specializācijas jomās, veidojot biedrību, nodibinājumu, komercsabiedrību, zinātnisko institūciju, izglītības iestāžu un citu subjektu vienotu ietvaru kā universitātes vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu.”
Tradicionāli ekosistēmas izpratne veidojusies un attīstījusies dzīvās dabas zinātnēs kā biosfēras pamatvienības raksturojums. Taču nereti kādas konkrētas zinātnes vai zinātņu grupas termini arvien plašāk tiek lietoti citās zinātnēs un zinātņu jomās, tostarp paplašinot un pārdefinējot tos. Pēdējā laikā ekosistēmas jēdzienu arvien biežāk lieto arī attiecībā uz cilvēku un sociumu (sociālā ekosistēma, ekonomiskā ekosistēma, inovāciju ekosistēma, izglītības ekosistēma u. tml.)
Ekosistēmisko pieeju izglītībai ir pētījuši gan ārzemju, gan latviešu zinātnieki. Tai veltīts arī Kristīnes Niedres-Latheres 2023. gada promocijas darbs “Ekosistēmas darbības konceptuālās pamatnostādnes izglītības pārvaldības pilnveidē pašvaldībā”, kurā viņa cita starpā norāda, ka izglītības ekosistēmu raksturo sabiedrības savstarpējo un daudzveidīgo intervenču tīklojums individuālajā, institucionālajā un sociālo sistēmu kontekstā. Lai gūtu ieskatu izglītības ekosistēmas izpratnē, iesaku iepazīties ar šo promocijas darbu šeit. Diemžēl nevienā skaidrojošajā vārdnīcā vai citā uzziņu avotā latviešu valodā ar izglītību saistītu ekosistēmas jēdzienu skaidrojumu nav.
Ekosistēmas termina lietojums atbilst mūsdienu zinātnē paplašinātai un modificētai tā izpratnei, turklāt ekosistēmas jēdzieniskais saturs bagātina arī izglītības un izglītības sistēmas izpratni. Vienlaikus fragmentāra ekosistēmiskās pieejas izmantošana, kā arī neveiksmīga definīcija disonē ar Izglītības likuma tapšanas gaitā izmantoto sistēmisko pieeju, tādēļ sākumā var radīt neizpratni.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
