E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32732
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Lietu piekritība aizgādības tiesību jautājumos

J
jautā:
21. maijā, 2024
Artis

Labdien! Vai Bāriņtiesas likuma 56. pants ir piemērojams kopsakarā ar šā likuma 55. panta trešo daļu, tādējādi norādot, ka minētais jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu, kā arī aizgādības tiesību atņemšanu ietilpst zem vienas administratīvās lietas un attiecīgi piekrīt tai bāriņtiesai, kas pieņēma sākotnējo lēmumu par administratīvās lietas uzsākšanu? Otrs variants: minētā likuma 56. pants ir piemērojams kopsakarā ar 55. panta pirmo daļu, norādot, ka aizgādības tiesību apturēšana un aizgādības tiesību atņemšana ir divas atsevišķas administratīvās lietas, kur pēdējā piekrīt tai bāriņtiesai, kas sakrīt ar vecāka deklarētās dzīvesvietas adresi.

A
atbild:
10. jūnijā, 2024
Olga Lauva
juriste

Bāriņtiesas likuma 55. pants nosaka piekritību bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas jautājumos, proti: 

  • Lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. 

Attiecīgi, ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumi par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu izskatāmi un pieņemami divām bāriņtiesām.  

  • Ja bērna vecākiem nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo. 
  • Ja lietas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu izskatīšanas gaitā mainās personas deklarētā dzīvesvieta, lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem tā bāriņtiesa, kura lietu uzsākusi. 

Bāriņtiesu likuma 55. panta trešā daļa regulē situācijas, kad lietas izskatīšanā mainās personas deklarētā dzīvesvieta.  

Turpretī, ja persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu (likuma 53. panta trešā daļa).  

Bāriņtiesas likuma 56. pants paredz, ka lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem bāriņtiesa pieņem atbilstoši konkrētā likuma 55. pantā noteiktajai lietu piekritībai.  

Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta. Tādējādi, ja persona, pārceļoties uz dzīvi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, nav deklarējusi savu dzīvesvietu jaunajā dzīvesvietā, tad lēmumus pieņem tā bāriņtiesa, kuras administratīvajā teritorijā personai ir deklarēta dzīvesvieta. 

Ja bērna vecākiem nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo. 

Ja lietas par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai izskatīšanā mainās personas deklarētā dzīvesvieta, lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņem tā bāriņtiesa, kura lietu uzsākusi. 

Civilprocesa likuma 244.3 pantā paredzēts, ka prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas. Par bērna dzīvesvietu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. Ja bērna vecākiem vai bērnam nav deklarētās dzīvesvietas, par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta. 

Civilprocesa likuma 27. panta otrajā daļā noteikts, ka prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēdējās zināmās dzīvesvietas. 

Savstarpēja bāriņtiesu sadarbība īpaši nepieciešama prasības celšanai tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, ja vecāku dzīvesvietas atrodas dažādās vietās. Civilprocesa likuma 28. panta septītā daļa paredz, ka prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka prasības pieteikumam jāpievieno abu bāriņtiesu pieņemtie lēmumi un citi dokumenti. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 25 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas