Plānoju iegādāties vieglo automobili. Man vēl nav autovadītāja tiesību, ir II invaliditātes grupa, tāpēc automobili vadīs radiniece un izmantos to gan manām, gan savām personiskajām vajadzībām. Kāda teorētiski ir mana atbildība, ja viņa, vadot auto, izraisa ceļu satiksmes negadījumu? Ar kādām likumiskām, juridiskām sekām teorētiski jārēķinās, uzticot otram cilvēkam vadīt sev piederošu automobili? Kā no likuma viedokļa preventīvi sevi pasargāt?
Transportlīdzekļu īpašnieku, valdītāju un turētāju pienākumi ir noteikti Ceļu satiksmes likuma (CSL) 20. pantā. Kā piemēru var minēt, ka transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
Normatīvie akti paredz, ka CSL vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina. Piemēram, atbilstoši CSL 44. pantam par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ, vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību (kopīpašnieki un līdzmantinieki par nodarīto zaudējumu atbild solidāri).
Precīzāki soda piemērošanas nosacījumi transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam, valdītājam) ir noteikti Administratīvās atbildības likumā (AAL). Minētā likuma 162. pantā paredzēts:
Ja transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots (īpašnieks nenorāda uz transportlīdzekļa vadītāju, un fakts, ka konkrētā persona vadījusi transportlīdzekli, nav pierādīts) un sods par ceļu satiksmes pārkāpumu nav samaksāts, soda izpildes pienākums tiek pārlikts no transportlīdzekļa vadītāja uz transportlīdzekļa īpašnieku. Tādēļ transportlīdzekļa īpašniekam iestājas subsidāra atbildība par soda izpildi.
Ne vienmēr īpašnieks, kas pats nelieto transportlīdzekli, ar trešo pusi slēdz civiltiesisku līgumu (piemēram, nomas, līzinga, patapinājuma līgumu u. c.), kas noteikti kalpotu par pierādījumu viņa atbildības atspēkošanai. Vienlaikus ne visiem civiltiesiskajiem līgumiem obligāti jābūt noslēgtiem rakstveidā. Tas nozīmē, ka transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības uzrādīt jebkādus viņa rīcībā esošus pierādījumus, kā arī persona, kura patiesi vadījusi transportlīdzekli, drīkst pati atzīt šo faktu.
Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums sekot līdzi tam, kura persona lieto viņa transportlīdzekli.
Lai uzzinātu detalizētu informāciju par attiecīgo tēmu, aicinām lasīt LV portāla publikāciju “Transportlīdzekļa īpašnieks viens, bet lietotājs – cits. Ar kādām sekām jārēķinās?”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!