Latvijā nav vienotas informācijas sistēmas, kurā būtu apkopoti visi dati par konkrētas personas veselību.

Nacionālajā veselības dienestā skaidro: “Ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, saskaņā ar Pacientu tiesību likumu ir tiesīga ārstniecības nolūkos lūgt informāciju par pacienta slimības vēsturi citām ārstniecības iestādēm vai pašam pacientam, vai personai, kura ir tiesīga pārstāvēt pacientu. Tāpat arī pacientam savu iespēju un zināšanu robežās ir pienākums sniegt nepieciešamo informāciju ārstniecības nodrošināšanai.”

Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vecākā referente Inese Vēvere norāda, ka pilnvērtīgākajai informācijai par pacienta veselības stāvokli būtu jāatrodas pie pacienta ģimenes ārsta, bet ar noteikumu, ka pacients pēc ārstu speciālistu apmeklējumiem un nozīmēto izmeklējumu veikšanas saņemto informāciju ir iesniedzis ģimenes ārstam.

“Ja pacients slimnīcā iestājas plānveidā, tad ģimenes/ārstējošais ārsts nosūtījumā norāda pacienta diagnozes, nozīmētos medikamentus un citu informāciju, savukārt, stacionējot pacientu neatliekamā kārtā, šādas informācijas slimnīcai nav,” apstiprina arī Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vecākā referente I. Vēvere.