Civillikuma 177. panta trešā daļa nosaka, ka rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Šā likuma 177. panta sestā daļa nosaka, ka ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Ja vienošanās, kuru puses noslēdza, šķirot laulību pie notāra, vai ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, ir noteikts, ka bērns dzīvo ar māti viņas izvēlētajā dzīvesvietā, tad, bērna mātei pārceļoties uz citu dzīvokli citā pilsētā Latvijā, šis noteikums netiek pārkāpts. Protams, tas ir jāvērtē kopsakarā ar citiem šāda sprieduma vai vienošanās noteikumiem. Ja vienošanās vai spriedumā noteikts, ka, mainoties mātes (un bērna) dzīvesvietai, tas ir jāsaskaņo ar tēvu, tad šis nosacījums ir jāievēro.

Pavisam cita situācija būtu, ja mātes jaunā dzīvesvieta atrastos ārzemēs. Šādā gadījumā bērna dzīvesvieta vairs nebūtu Latvijā, kas ietekmētu saskarsmes realizēšanas iespējas ar tēvu.

Līdz ar to tēvs ir tiesīgs iesniegt prasības pieteikumu tiesā, taču, vai tas tiks apmierināts, ir atkarīgs no vienošanās un sprieduma nosacījumiem un tā, vai māte tos ir pārkāpusi.