Civillikuma 229. panta pirmā daļa nosaka, ka abiem vecākiem ir tiesības testamentā iecelt aizbildņus saviem bērniem – kā jau esošiem, tā arī gaidāmiem. Šī panta otrā daļa nosaka, ka rīkojums par aizbildnību paliek spēkā arī tādā testamentā, kura citi noteikumi atzīti par spēkā neesošiem.

Tātad, ja bērna mātes brālis testamentā ir iecelts par bērna aizbildni, tad šis rīkojums paliek spēkā, neatkarīgi no citu testamenta noteikumu spēkā esamības vai neesamības.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 230. pantu aizbildņi, kas iecelti vecāku testamentā, nekavējoties jāapstiprina bāriņtiesai.

Saskaņā ar Civillikuma 659. panta pirmās daļas 4. punktu notāram pēc mantinieka, mantojuma aizgādņa, testamenta izpildītāja, mantojuma atstājēja kreditora vai citu ieinteresēto personu lūguma jāgādā par mantojuma apsardzību šādos gadījumos: kad viņu starpā atrodas kaut viens nepilngadīgais vai tāds, kas kaut kāda cita iemesla dēļ nespēj personīgi aizsargāt savas tiesības, turklāt viņam arī nav iecelts aizbildnis vai aizgādnis.

Tātad, ja mantinieks ir nepilngadīgs un viņam arī nav iecelts aizbildnis, notāram pēc ieinteresēto personu lūguma jāgādā par mantojuma apsardzību.

Par mantojuma apsardzību var izlasīt LV portāla iepriekš publicētajā atbildē šeit.

Civillikuma 660. pants nosaka, ka notārs pēc mantinieka lūguma vai 659. pantā norādītajos gadījumos, saņēmis attiecīgu paziņojumu, nodibina aizgādnību mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Ja mantinieki ir nepilngadīgi un viņiem nav vecāku, bāriņtiesa ieceļ viņiem aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus.

Par testamentāro mantošanu var noklausīties LV portāla šai tēmai veltīto raidierakstu šeit.