E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 25082
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Drošība
1
1

Pie kriminālatbildības saucama persona, kura ir vainīga noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

J
jautā:
21. decembrī, 2021
Anonims

Trīs pašvaldības policijas ekipāžas ieradās uz viltus izsaukumu par aizdomām, ka automašīnu vada iereibis autovadītājs. Situācija kļuva saasināta, aizdomas turētais centās bēgt, bet pašvaldības policijas darbinieki norāva gar zemi aizdomās turēto. Un viens pašvaldības policists žņaudza aizdomas turēto, līdz viņam kļuva zila seja, es, to redzot, saucu pašus policistus vest pie prāta kolēģi, bet, redzot, ka pašvaldības policisti nereaģē, iesitu pašvaldības policistam lai tas nāktu pie prāta un atlaistu aizdomas turētā kaklu, ko viņš tā arī izdarīja. Man tagad ir ierosināta krimināllieta par to, ka es esmu piekāvusi policistu, bet neviens neņem vērā manu liecību un vēl citu iedzīvotāju liecību par to, ka policists žņaudza aizdomas turēto. Šeit neskaitās tas, ka cilvēks bija bezpalīdzīgā stāvoklī, jo to darīja pašvaldības policisti un liecinieki var teikt, ko grib. Vai tiešām mani var sodīt tik vienpersoniski un policists var pārkāpt jebkādas robežas, un līdzcilvēki nedrīkst neko?

A
atbild:
10. janvārī, 2022
Olga Lauva
juriste

Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes (Krimināllikuma 1. panta pirmā daļa).

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam (Kriminālprocesa likuma 6. pants).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmajai daļai kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.

Tātad pirmstiesas kriminālprocesā, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, izmeklēšanas iestādei ir jānoskaidro, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums, kura persona ir saucama pie kriminālatbildības un vai ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai, pabeigšanai vai virzīšanai uz tiesu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 123. pantu pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus. Pierādīšanas pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir procesa virzītājam (izmeklētājam un prokuroram).

Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Pierādījumu veidi norādīti un raksturoti Kriminālprocesa likuma 131. panta līdz 137. pantam, tostarp ietver liecinieku liecības, izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas.

Kā skaidrots Kriminālprocesa likuma komentāros (skatīt Kriminālprocesa likuma komentāri: A daļa / Aut. kol. M. Čentoricka, P. Gruziņš, S. Kaija u.c. Rīga: Latvijas Vēstnesis. 2019, 430.–432. lpp.), kamēr ir tikai kāda noderīga ziņa, bet tā nav ietērpta nepieciešamajā procesuālajā formā (liecība, atzinums u. tml.) vai arī šai formai ir būtiski defekti, nav pierādījuma, jo nav “pierādīšanas līdzekļa” kā pierādījuma ārējās procesuālās formas”.

Kriminālprocesa likuma 127. panta otrā daļa paredz, ka kriminālprocesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Tātad no iepriekš minētā izriet, ka izmeklētājam ir jāvērtē pierādījumi šajā kriminālprocesā un tiem jābūt attiecināmiem, pieļaujamiem un ticamiem.

Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (likuma “Par policiju” 27. panta pirmā daļa). Policijas darbinieks nedrīkst veikt vai atbalstīt nekādu darbību, kas saistīta ar spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu.

Savukārt par pašvaldības policijas darbinieka rīcību jums ir tiesības iesniegt sūdzību pašvaldības policijas priekšniekam. Sūdzība un attiecīgi pašvaldības policijas priekšnieka atbilde uz sūdzību būs kā pierādījumi jūsu liecībai kriminālprocesa izskatīšanas ietvaros.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 41 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU