Atbilstoši Meža likuma 1. panta 29. punktam mežā ietilpstošās lauces ir pieskaitāmas meža zemei. Meža īpašnieka pienākums ir meža zemē veikt meža inventarizāciju. 

Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 2. pielikumam meža dzīvnieku barošanas lauce ir viens no meža zemes veidiem meža apsaimniekošanā.

Sertificēts meža inventarizācijas veicējs, veicot meža inventarizāciju, noteiks lauces veidu.

Ja teritorija ir mežā dabisku faktoru ietekmē izveidojusies atklāta platība, kuras veģetācijā dominē lakstaugi un sīkkrūmi, tā ir meža lauce. Meža dzīvnieku barošanas lauce ir mežā dabisku faktoru ietekmē izveidojusies atklāta platība, kura tiek apstrādāta, lai audzētu lauksaimniecisko produkciju meža dzīvnieku piebarošanai. Attiecīgi, tā kā to būs noteicis meža inventarizācijas veicējs, lauce tiks reģistrēta Meža valsts reģistrā.

Meža īpašniekam ir svarīgi zināt lauces veidu, jo atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 936 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” 6. punktam vienīgi meža dzīvnieku barošanas lauci ir atļauts uzart, apstrādāt un apsēt dzīvnieku piebarošanai. Pārējās laucēs, kur atklātā platība veidojas tikai dabisku faktoru ietekmē (meža lauce, virsājs, smiltājs), ir aizliegta augsnes apstrāde un meža sēšana vai stādīšana. Papildu prasības meža lauču aizsardzībai ir noteiktas arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.