Konkrētajā situācijā varam sniegt vispārīgu atbildi.

Tiesu izpildītājs bankas kontu apķīlā saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.¹ panta normām:

(1) Vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē vai pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tiesu izpildītājs sagatavo un nosūta kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā. Rīkojumu saskaņā ar kontu reģistra ziņām par parādnieka atvērtajiem kontiem nosūta attiecīgajai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā rīkojumā tiesu izpildītājs attiecībā uz parādnieku – fizisko personu – vienai no kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem norāda šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteikto ierobežojumu (250 eiro vai 500 eiro atkarībā no parādsaistību veida, uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā tie ir 250 eiro).

(6) Parādniekam – fiziskajai personai – ir tiesības informēt tiesu izpildītāju par kontu, kurā tam saglabājami kā neapķīlāti naudas līdzekļi šā likuma 1. pielikuma 3. punktā noteiktajā apmērā.

Ja jūsu bankas konts ir bloķēts, jūs varat vērsties ar pasi vai ID karti bankas filiālē un izņemt mēneša ietvaros 500 vai 250 eiro, atkarībā no tā, kāds ir jūsu parādsaistību veids.

Ja tiesu izpildītājs ir vērsis piedziņu uz naudas līdzekļiem, uz kuriem pēc likuma nevar vērst piedziņu, tad viņš par to ir jāinformē. Tiesu izpildītājs, apķīlājot bankas kontu, neredz to, kādi naudas līdzekļi kontā ienāk.

Jūs varat atkārtoti vērsties pie tiesu izpildītāja ar iesniegumu, lūdzot atbloķēt bankas kontu, norādot, ka tajā saņemat darba samaksu. Pievienojiet iesniegumam bankas konta pārskatu, no kura tiesu izpildītājs par to var pārliecināties. Iespējams, tiesu izpildītājs nāks pretī un kontu atbloķēs, un veiks ieturējumus no darba samaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta nosacījumiem.

Iespējams, tiesu izpildītājs piemēros Civilprocesa likuma 2.¹ daļas nosacījumus: ja vienas izpildu lietas ietvaros piedziņa vienlaikus tiek vērsta gan uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, gan uz noguldījumiem kredītiestādē, tiesu izpildītājs pēc parādnieka lūguma dod kredītiestādei rīkojumu saglabāt kontā, kurā parādnieks saņem darba samaksu vai tai pielīdzinātos maksājumus, naudas līdzekļus šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā apmērā.

Ieturējumu veikšana no darba samaksas ir atšķirīgs piespiedu izpildes līdzeklis no bankas konta apķīlāšanas. Šie ieturējumi tiek veikti saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta nosacījumiem:

1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:

1) uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

2) piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, – 50 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

3) pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, – 30 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

(2) Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto gadījumu.

Summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, ir noteiktas Civilprocesa likuma 596. pantā:

1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;

2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;

3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;

4) sociālās palīdzības pabalstiem;

5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.