Labdien! Civillikuma 1895. pants paredz: visas saistības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai likumā nav noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Vienlaikus tiesiskais regulējums paredz arī īsākus noilguma termiņus, piemēram, darba tiesībās noilgums iestājas pēc diviem gadiem.

Komerclikuma 406. pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Pienācīgā kārtā parādniekam izteikts atgādinājums (piemēram, ierakstīts pasta sūtījums) pārtrauc noilgumu.

Ja šādas parādsaistību lietas nokļūst pie zvērināta tiesu izpildītāja (stājies spēkā tiesas nolēmums), šādā gadījumā noilgums vairs nav piemērojams.

Lietas var atrasties pie tiesu izpildītāja kaut vai vairākus gadu desmitus. Tiesu izpildītājs regulāri pārbauda parādnieka mantisko stāvokli un, kad konstatē, ka ir iespējama piedziņa, uzsāk piespiedu izpildes darbības.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 300. pants nosaka: ja parādnieks nav samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299. pantā un 299.¹ panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, piedziņu veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums iesniegts piespiedu izpildei. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par izpildu lietvedības apturēšanu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildu lietvedības atjaunošanai.

Ja ir iestājies šis piecu gadu noilgums, tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 4. punktu izbeidz izpildu lietvedību attiecībā uz administratīvā soda piedziņu.

Tiesu izpildītājs turpina piedzīt radušos sprieduma izpildes izdevumus, un attiecībā uz tiesu izpildītāja izdevumiem noilgums neiestājas.