Uzturlīdzekļu maksājums pēc būtības ir regulārs un periodisks maksājums bērna uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai. Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punkts noteic: katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Tātad tiesību aktos nav noteikts, ka uzturlīdzekļu maksājums būtu veicams konkrētā datumā, taču tie ir jānodrošina katru mēnesi. Vecāku ziņā ir savstarpēji vienoties par uzturlīdzekļu apmēru un maksāšanās kārtību.

Civillikuma 179. panta pirmā daļa noteic, ka strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Šeit gan ir viena nianse – kopš uzturlīdzekļu piedziņu valstī noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, tiesa izšķir strīdus par uzturlīdzekļiem tādā gadījumā, ja prasītais uzturlīdzekļu apmērs pārsniedz valstī noteikto minimālo apmēru.

Vecākam, kurš īsteno bērna ikdienas aprūpi, ir tiesības prasīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā, prasības pieteikumā tiesai sniedzot pierādījumus, ka bērna uzturam ir nepieciešami uzturlīdzekļi lielākā apmērā. Proti, katrai izdevumu pozīcijai, kas attiecināma tieši uz konkrētā bērna uzturēšanu, pretī jāliek pierādījumi, kas apstiprina to nepieciešamību un apmēru (plašāk e-konsultācijā – “Vai var prasīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā”). Tāpat tiesai var lūgt noteikt konkrētu datumu, līdz kuram veicami uzturlīdzekļu maksājumi.

Tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu, protams, negarantē, ka bērna tēvs turpmāk vienmēr godprātīgi veiks maksājumus laikā (plašāk e-konsultācijā – “Kā var izveidoties uzturlīdzekļu izmaksas pārtraukums”). Taču spēkā esošs tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu nozīmē, ka, tiklīdz beigsies uzturlīdzekļu maksājuma termiņš, būs izveidojies uzturlīdzekļu parāds, kuru varēsit nodot piedziņai zvērinātam tiesu izpildītājam.