Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. pants paredz, ka sadzīves atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam:

• jāpiedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, t.sk. atkritumu dalītajā savākšanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību;
• jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, t.sk. sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.

Saskaņā ar minētā likuma 15. pantu īpašniekam vai nomniekam, kura īpašuma teritorijā tiek radīti sadzīves atkritumi, ir pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un tā atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas punktam, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Savukārt zemes īpašnieks, kura īpašumā tiek prettiesiski novietoti sadzīves, bīstamie un ražošanas atkritumi tam neparedzētā vietā, nodod tos atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai, sedz šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību no šo atkritumu radītāja. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz šis attiecīgo atkritumu radītājs.

Tas nozīmē, ka personas, kura izmet savus atkritumus svešā konteinerā, rīcība ir prettiesiska, proti, viņa nepilda tai uzliktos pienākumus. Kamēr attiecīgo atkritumu radītāju nepieķers, par svešajiem atkritumiem Jūsu gadījumā būs jāmaksā daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Vienlaikus, tikko kā būs noskaidrots šis svešais atkritumu radītājs, iedzīvotājiem būs tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

Jūs varat izsaukt valsts vai pašvaldības policiju, kura sastādīs administratīvo aktu (protokolu). Ja vainīgo izdosies atrast, tas tiks saukts pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 58. panta, kas par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, t.sk. bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā paredz naudas soda uzlikšanu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro apmērā, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – 350–2900 eiro apmērā, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.