Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Man un mammai katrai pieder 1/2 no dzīvojamās ēkas. Zeme, uz kuras šī ēka atrodas, ir pašvaldības tiesiskajā valdījumā lauku teritorijā. Tā nav ierakstīta zemesgrāmatā. Šobrīd vēlamies zemi izpirkt, lai izbeigtu dalītā īpašuma attiecības ar pašvaldību. 1. Vai pirms zemesgabala izpirkšanas pašvaldībai zemesgabals obligāti ir jāieraksta zemesgrāmatā? Vēlos minēt, ka brīdī, kad ēka tika ierakstīta zemesgrāmatā, tika samaksāta arī soda nauda par to, ka zemesgabals līdz šim brīdim nav ierakstīts zemesgrāmatā. 2. Ja pašvaldībai zemesgabals ir jāieraksta zemesgrāmatā, vai tas obligāti ir jātransformē atbilstoši novada teritorijas plānojumam, kas nosaka, ka zemes izmantošanas veids šajā teritorijā ir savrupmāju apbūves teritorijas (DzS), bet šobrīd zemes vienības (nekustamā īpašuma) lietošanas mērķis saskaņā ar MK 30.06.2006. noteikumiem Nr. 496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” ir 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība? Tā kā vēlos zemesgabalu izpirkt, vai pašvaldība drīkst nodot izpirkumam zemesgabalu, neierakstot zemesgabalu zemesgrāmatā un neveicot tā transformāciju? Vēlos šo zemi izpirkt, tomēr uztrauc tas, ka tad, ja zeme šobrīd tiks ierakstīta zemesgrāmatā, tās kadastrālā vērtība būtiski mainīsies un iespējas iegādāties zemi, uz kuras atrodas man piederoša saimniecība, tiks finansiāli ierobežotas. Būšu ļoti pateicīga par Jūsu atbildi!
Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 27. pantu darījumus var veikt tikai ar to zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Par darījumiem ar zemes īpašumiem šīs nodaļas izpratnē uzskatāmi jebkuri darījumi, kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks. Tas nozīmē, ka zeme pirms pirkšanas tomēr būs jāreģistrē zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Saistībā ar uzdoto jautājumu varu piebilst, ka likums neparedz sodu par īpašuma nereģistrēšanu zemesgrāmatā.
Attiecībā uz zemes īpašuma transformāciju jeb izmantošanas veida maiņu paskaidroju, ka šajā gadījumā to darīt nav nepieciešams. Turklāt tādi juridiskie jēdzieni kā “pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktas izmantošanas veids” un “nekustamā īpašuma lietošanas mērķis” ir savstarpēji nošķirami.
Teritorijas plānošana ir komplekss process, kas noris saskaņā ar normatīvo regulējumu teritorijas attīstības plānošanas jomā un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam vietējā līmenī, kas cita starpā noteic funkcionālās zonas (teritorijas daļas ar definētiem atļautajiem izmantošanas veidiem un apbūves parametriem), lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī atļauto izmantošanas veidu – teritorijas plānojumā noteiktu teritorijas izmantošanas, saimnieciskās darbības, būvju un zemes izmantošanas kopumu. Savukārt saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9. panta pirmo daļu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību nosaka zemes vienībai vai zemes vienības daļai. Kārtību, kādā tiek noteikts un mainīts lietošanas mērķis, reglamentē 2006. gada 20. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”. Saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu lietošanas mērķi nosaka kadastrālās vērtēšanas vajadzībām atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves pašreizējai izmantošanai [..], kas nepieciešams tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
