Tiesību normās nav paredzētas tiesības vienam no vecākiem prasīt atskaiti par maksāto uzturlīdzekļu izlietojumu. Ņemot vērā Civillikuma 177. panta ceturtajā daļā iekļauto definīciju, ko nozīmē bērna aprūpe, bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem, veselības aprūpi, izglītību, tai skaitā bērnudārzu, garīgai un fiziskai attīstībai nepieciešamām aktivitātēm, transporta izdevumi utt. Tiesu praksē lietās par uzturlīdzekļu piedziņu valstī noteiktajā minimālajā apmērā prasītāji ir atbrīvoti no pierādījumu iesniegšanas. Ņemot vērā, kādas ir izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām, uzturlīdzekļi minimālajā apmērā nodrošina tikai bērna pamatvajadzības.

Taču tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, saskaņā ar Civillikuma 181. panta otro daļu ir tiesības saņemt ziņas par savu bērnu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.