Trūcīgā statusu piešķir cilvēkiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj sev nodrošināt vismaz minimālus ienākumus pamatvajadzībām. Trūcīgā statuss dod tiesības uz pabalstiem un vēl citu atbalstu. Par to solidāri samaksā darbspējīgā sabiedrība – ar nodokļiem.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7. pantā ir noteikti sociālās palīdzības saņēmēja pienākumi:

• aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, tajā skaitā piedaloties sociālās rehabilitācijas pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai;
• sniegt ziņas par sevi, sadarboties ar sociālo dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā un pildīt sociālā dienesta ieteikumus šīs situācijas uzlabošanai;
• aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus;
• izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, narkotikām, azartspēlēm);
• saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;
• atļaut sociālā darba speciālistam apsekot dzīvesvietu, ja sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņemšana saistīta ar klienta materiālo resursu novērtēšanu vai dzīvesvietas apsekošana ir nepieciešama, veicot sociālo darbu ar klientu.

Savukārt pašvaldības sociālā dienesta uzdevums ir ne tikai sniegt sociālo palīdzību, bet arī noteikt klienta līdzdarbības pienākumus, vienojoties ar viņu par veicamajiem pasākumiem.

Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, izņemot šā likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētās personas, iesaistīt:

• darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos (līdz divpadsmit stundām nedēļā, sadalot tās pa vairākām nedēļas dienām), kas rada labumu sabiedrībai un neaizvieto pašvaldības funkciju veicējus. Minētos pasākumus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu. Pašvaldības sociālais dienests slēdz līgumu ar darbspējīgo klientu, līgumā paredzot pasākumu vietu, laiku, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību;
• darbos pašvaldības teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku ar darbspējīgo klientu.

Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības iesaistīt klientu tādos pasākumos, kas neizslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu, vai citu apgādājamo, ja nav citas iespējas nodrošināt aprūpi, piedalīties rehabilitācijas pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos, stāties darba tiesiskajās attiecībās vai gūt ienākumus no darba.

Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstu, izņemot pabalstu krīzes situācijā, un nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam, izņemot gadījumu, kad persona ir:

• invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
• sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;
• viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
• persona vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

Kā redzat, atbrīvoti no līdzdarbības pienākuma ir tikai cilvēki, kas to nevar objektīvu iemeslu dēļ – grūtnieces, mazuļu vecāki, cilvēki ar invaliditāti.  

Pašvaldības sociālā dienesta lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību vai neatbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam var apstrīdēt pašvaldības domē vai citā pašvaldības domes noteiktā institūcijā.

Pašvaldības domes vai citas pašvaldības domes noteiktās institūcijas pieņemto lēmumu ģimene (persona) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.