Rīgas centralizētās ūdensapgādes tīklu kopējais garums ir vairāk nekā 1500 kilometru, bet tā vidējais vecums pārsniedz 45 gadus. Tik plašas ūdensapgādes sistēmas uzturēšanai nepieciešami regulāri profilaktiski pasākumi. Lai nodrošinātu augstu ūdens kvalitāti ne tikai tā sagatavošanas vietās, bet arī visā tā piegādes ceļā līdz iedzīvotājiem, “Rīgas ūdens” divreiz gadā veic ūdensvadu profilaktisko dezinfekciju jeb hlorēšanu. Tā palīdz preventīvi ierobežot mikroorganismu vairošanos ūdensapgādes tīklā, samazinot mikrobioloģiskā piesārņojuma risku.
Ūdensvadu dezinfekcija naktī uz pirmdienu sāksies vienlaikus visās “Rīgas ūdens” ūdens padeves sūkņu stacijās, kā arī vairākās vietās pilsētā, izmantojot mobilās iekārtas. Tādējādi dezinficējošā viela pakāpeniski izplatīsies visā ūdensvada tīklā. Lai gan ūdensvadu dezinficēšana veselībai draudus nerada, tās laikā un arī 24 stundas pēc tās uzturā ieteicams lietot vārītu ūdeni, tātad – ieskaitot piektdienu, 6. novembri.
Mājdzīvniekiem, putniem, dekoratīvajām zivtiņām u. c. paredzēto ūdeni var nevārīt, bet pirms lietošanas ieteicams nostādināt, jo hlors ir gaistoša viela un, atstājot ūdeni atvērtā traukā, tā koncentrācija pakāpeniski samazinās. Līdzīgi ieteicams rīkoties arī telpaugu laistīšanas gadījumos. Saimnieciskiem darbiem ūdeni var droši lietot arī bez novārīšanas.
Ūdensvadu profilaktiskā dezinfekcija, izmantojot paaugstinātu hlora koncentrāciju, ir starptautiski plaši izmantota dzeramā ūdens dezinfekcijas metode. Vairākās Eiropas valstīs neliela hlora koncentrācija dzeramajā ūdenī tiek uzturēta arī ikdienā, lai nodrošinātu tā mikrobioloģisko drošību visā ūdensapgādes tīklā, jo temperatūras svārstības, ūdens ilgstoša stāvēšana cauruļvados un citi faktori var veicināt mikroorganismu vairošanos.
Gunita Kona, “Rīgas ūdens” Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja: “Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās brīvajam hloram dzeramajā ūdenī noteiktā robežvērtība ir 5 mg/l. Rīgā ikdienā tā ir aptuveni 0,32 mg/l – gandrīz 16 reižu mazāka par minēto robežvērtību un zemāk nekā daudzviet Eiropā, piemēram, Romā (0,40 mg/l), Helsinkos (0,43 mg/l) un Tallinā (1,1 mg/l). Lai šādu zemu hlora koncentrāciju varētu saglabāt ikdienā, divas reizes gadā veicam ūdensvada tīkla profilaktisko dezinfekciju ar paaugstinātu hlora devu, sagatavojot tīklu siltajam gada periodam un pēc tā. Taču arī profilaktiskās dezinfekcijas laikā, kad hlora koncentrāciju īslaicīgi paaugstinām līdz 4 mg/l, PVO robežvērtība netiek pārsniegta – ūdenim var būt jūtamāka hlora smarža un piegarša, taču veselībai tas draudus nerada.”
Visa dezinfekcijas procesa laikā “Rīgas ūdens” nepārtraukti uzraudzīs ūdens kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot hlora koncentrācijai ūdenī.
