Izmaiņas paredz robežsarga tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, ieroci, kā arī izmantot dienesta suni, lai atvairītu uzbrukumu Valsts robežsardzes apsargājamam vai valsts robežas infrastruktūras objektam. Grozījumi arī paredz iespēju izmantot ieroci bez brīdinājuma, ja konkrētajā situācijā tas nav iespējams.
Šobrīd Valsts robežsardzes likumā tieši nav paredzētas šādas robežsargu tiesības, lai atvairītu uzbrukumu Valsts robežsardzes apsargājamam vai robežas infrastruktūras objektam.
Patlaban pie mūsu valsts ārējās robežas notiek hibrīdkarš. Valsts robežas neaizskaramība un infrastruktūras aizsardzība ir būtiska Latvijas teritoriālās integritātes sastāvdaļa. Ar likumu grozījumiem stiprinām robežsargu iespējas nekavējoties novērst pārkāpumus un aizsargāt Latvijas drošību, uzsver Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Tāpat izmaiņas paredz, ja ieroča pielietošanas vai izmantošanas gadījumā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā par to ziņo prokuratūrai.
Savukārt izmaiņas Kriminālprocesa likumā noteiks, ka robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, veicot pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma ietvaros, izmeklēs Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas.
Aizsardzības komisija virza šos likumprojektus izskatīšanai Saeimā un lūgs parlamentu tiem noteikt steidzamību, kā arī pieņemt tos abos lasījumos 29. oktobra sēdē. Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai.
