LVM saimnieciskās darbības rezultātā kopš dibināšanas LVM valsts budžetā nodokļu un dividenžu veidā iemaksājis 2,3 miljardus eiro. Vienlaikus Latvijas valsts mežos turpina pieaugt koksnes krāja, kas sasniegusi 318 miljonus kubikmetru. Katru gadu meži papildus uzkrāj vidēji 11,3 miljonus kubikmetru koksnes, nodrošinot būtisku ieguldījumu oglekļa piesaistē un klimata pārmaiņu mazināšanā. LVM apsaimniekotajos mežos ciršanai pieejamais koksnes uzkrājums ir desmit reizes lielāks par ikgadējo ciršanas apjomu. Latvijas valsts mežos koksnes krāja turpina pieaugt un šobrīd sasniedz 318 miljonus kubikmetru. Latvijā augošā koksne, kas izmantota koka būvju un produktu ražošanā, veicina oglekļa uzkrāšanu un palīdz mazināt klimata pārmaiņas. Katru gadu, mežam augot, koksnes krāja palielinās par 11,3 miljoniem kubikmetru, savukārt LVM apsaimniekotajos mežos ciršanai pieejamais koksnes uzkrājums ir desmit reizes lielāks par ikgadējo ciršanas apjomu.
LVM darbības pamatā ir ilgtermiņa pieeja meža atjaunošanā un nākotnes mežu audzēšanā. Kopš uzņēmuma dibināšanas valsts mežos atjaunoti un ieaudzēti meži 355 tūkstošu hektāru platībā. Lai nodrošinātu kvalitatīvus nākotnes meža stādus, LVM kokaudzētavās pieejami kvalitatīvi, Latvijā audzēti egles, priedes, bērza, ozola un melnalkšņa stādi. Šo gadu laikā LVM ir izaudzēti un realizēti 1,05 miljardi meža koku stādi, kas ir vairāk nekā 569 stādiņi katram Latvijas iedzīvotājam!
Līdztekus mežsaimniecībai LVM attīsta arī vairākas citas darbības jomas. Uzņēmums iegūst selekcionētas sēklas un audzē meža stādus, apsaimnieko zemes dzīļu resursus, attīsta meža infrastruktūru, sniedz rekreācijas pakalpojumus un veido inovatīvus ģeotelpisko datu risinājumus.
LVM apsaimniekošanā ir 165 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās tautsaimniecības un uzņēmuma būvniecības vajadzībām iegūst kvalitatīvus zemes dzīļu resursus: kūdru, smilti, smilti-granti. Iegūtie minerālie materiāli izmantoti gan sabiedrībai nozīmīgu infrastruktūras objektu, gan privātu objektu būvniecībai. LVM klienti augstu novērtē būvizstrādājumu prasībām atbilstošo materiālu kvalitāti, pateicoties minerālo materiālu un to maisījumu ražošanas procesa atbilstībai starptautiski atzītiem standartiem. Kopš uzņēmuma dibināšanas ekspluatācijā nodoti meža ceļi 9 tūkstošu kilometru kopgarumā un atjaunotas meža meliorācijas sistēmas 331 tūkstošu hektāru kopgarumā.
Būtiska loma LVM attīstībā ir arī tehnoloģijām. LVM izstrādāto ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju platformu LVM GEO savu uzņēmumu vajadzībām izmanto vairāk nekā 45 dažādu nozaru klienti ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. LVM GEO aktīvo lietotāju skaits pieaudzis līdz 140 tūkstošiem, ierindojot LVM izstrādāto lietotni par populārāko karšu lietotni Latvijā. 2025. gadā ieņēmumi no biznesa sistēmu ārējām izstrādēm un pakalpojumiem sasniedza 1,2 milj. eiro.
Ilgtspējīga meža apsaimniekošana mūsdienās nav iedomājama bez datos balstītu lēmumu pieņemšanas. LVM ikdienas darbā plaši izmanto bezpilota gaisa kuģus jeb lidrobotus, kas nodrošina precīzu datu ieguvi un efektīvāku procesu pārvaldību. Pašlaik lidroboti tiek izmantoti visos LVM darbības virzienos, veicinot darba kvalitāti un efektivitāti.
27 gadu laikā būtiski palielinājies platību apjoms, ko uzņēmums apsaimnieko ar galveno mērķi dabas daudzveidības palielināšana. Ja 2001. gadā teritorijas, kurās galvenais apsaimniekošanas mērķis bija dabas aizsardzība, veidoja 5 % no LVM pārvaldītajām platībām, tad 2026. gadā tie jau ir 27 %. LVM gādībā ir 23 dažādu veidu meža, purvu, zālāju, kāpu un ūdeņu biotopi. LVM vides ekspertiem ik gadu apsekojot plānotās saimnieciskās darbības vietas, piemēram, plānotās meža ceļu būvniecības vietas un zemes dzīļu ieguves vietas, valsts mežu teritorijās tiek fiksēti arvien jauni Eiropas Savienības nozīmes biotopi un īpaši aizsargājamo sugu atradnes. Tas ļauj pilnveidot LVM brīvprātīgo dabas aizsardzības teritoriju plānojumu, kā arī var kalpot valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pilnveidošanai. Vienlaikus LVM veic monitoringu gan par lielo ligzdu apdzīvojošajām putnu sugām (klinšu ērgli, mazo ērgli, melno stārķi u.c.), gan medni, gan par vairākām īpaši aizsargājamām augu, ķērpju un sēņu sugām. Līdztekus ikgadējiem biotopu un sugu dzīvotņu apsaimniekošanas darbiem, uzņēmums kopš 2021. gada aktīvi strādā arī ārējā līdzfinansējuma vides projektos.
LVM rūpējas arī par sabiedrībai pieejamām atpūtas iespējām valsts mežos. Uzņēmums gandrīz 5 % apsaimniekotās teritorijas veic tādu meža apsaimniekošanu, kas ir īpaši piemērota rekreācijai, un visā Latvijā ir izveidotas vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietas.
Uzņēmums turpat 5 % teritorijas veic tādu meža kopšanu, kas nodrošina šīs atpūtas iespējas, izveidotas arī vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietas Latvijas iedzīvotājiem un viesiem.
Savukārt ikgadējās meža vides izglītības programmās gadu gaitā iesaistījušies gandrīz 218 tūkstoši skolēnu un pedagogu.
LVM darbība aptver meža atjaunošanu un kopšanu, stādu audzēšanu, infrastruktūras attīstību, ģeotelpisko datu risinājumus, dabas aizsardzību un rekreāciju, veidojot vienotu apsaimniekošanas modeli, kas rada ilgtermiņa vērtību Latvijas valstij un sabiedrībai.
