“Mēs ieguldām miljardus valsts aizsardzībā – modernā bruņojumā, robežas stiprināšanā un militārajās spējās. Taču tikpat būtisks ir jautājums par Latvijas sabiedrības gatavību sargāt mūsu zemi, mūsu valsti. Izpētē secinātais – tikai 37 procenti iedzīvotāju ir gatavi aizsargāt Latviju militāri, bet 60 procenti nemilitāri – var būt satraucoši, bet vienlaikus arī pamudinājums izlēmīgi rīkoties,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Uzrunājot klātesošos, arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka visaptveroša valsts aizsardzība nozīmē, ka atbildība par valsts drošību gulstas ne tikai uz bruņotajiem spēkiem un drošības dienestiem, bet uz visu sabiedrību.
“Visaptveroša valsts aizsardzība balstās katra cilvēka iesaistē un atbildīgā attieksmē pret drošību. Ikviens var sniegt ieguldījumu savas kopienas un valsts drošībā,” sacīja R. Bergmanis. Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka svarīgi neapstāties pie izpētes secinājumiem vien, bet izmantot tos, lai stiprinātu sabiedrības noturību, gatavību rīkoties un izpratni par savu lomu valsts aizsardzībā.
Saeimas Analītiskā dienests konstatējis, ka Latvijā tikai 37 procenti iedzīvotāju pauduši gatavību cīnīties par savu valsti, savukārt Igaunijā – 45 procenti, Lietuvā – 52 procenti, bet Somijā – 64 procenti. Latvijā viszemākā griba cīnīties par Latviju konstatēta Latgalē – tikai 26,5 procenti iedzīvotāju pauduši gatavību aizsargāt Latviju. Tomēr sabiedrības atbalsts valsts bruņotai pretestībai ir ievērojami lielāks – apstiprinoši atbildējuši 66 procenti Latvijas respondentu. Taču arī šis rādītājs Latvijā ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs un Somijā. Latvijā samērā augsts ir to respondentu īpatsvars, kuri būtu gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā – 2022. gadā šādai iespējai piekrita 60 procenti aptaujāto.
Izpētē arī konstatēts, ka iedzīvotāju gribu aizstāvēt valsti ietekmē sociāldemogrāfiskie, sociālekonomiskie, politiskie un cita veida faktori. Nozīmīgs faktors ir arī uzticēšanās valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem, kā arī pārliecība par NATO drošības garantijām. Tomēr svarīgi ir ne tikai apzināt un novērtēt sabiedrības gribu un gatavību aizstāvēt savu valsti, bet mērķtiecīgi un sistemātiski turpināt īstenot pasākumus šīs gribas stiprināšanai. Somijas pieeja šajā ziņā kalpo kā paraugs, skaidroja Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Inta Krūmiņa.
Paneļdiskusijā par sabiedrības gatavību un motivāciju aizstāvēt savu valsti viedokļos dalījās Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, pulkvedis, Zemessardzes štāba priekšnieks Mareks Ozoliņš, militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš un žurnāliste Kristīne Garklāva.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību stiprināt sabiedrības informētību par visaptverošu valsts aizsardzību, kā arī veicināt ciešāku sadarbību ar medijiem un žurnālistiem, lai skaidrotu drošības jautājumus un mazinātu dezinformācijas ietekmi. Tāpat eksperti akcentēja izglītības un pilsoniskās audzināšanas lomu piederības sajūtas, atbildības un gatavības iesaistīties valsts aizsardzībā veidošanā. Diskusijā tika uzsvērts, ka sabiedrībai nepieciešama skaidrāka izpratne par katra cilvēka lomu valsts aizsardzībā, savukārt valsts aizsardzības mācībā lielāka uzmanība būtu jāpievērš pilsoniskajai līdzdalībai, rīcībspējai krīzes situācijās un noturības stiprināšanai.
Šī Saeimas sasaukuma laikā pēc Saeimas priekšsēdētājas biedres Z. Kalniņas-Lukaševicas rosinājuma, parlamentā uzsākta tradīcija rīkot publiskas Saeimas Analītiskā dienesta veikto pētījumu prezentācijas un ekspertu paneļdiskusijas. Šis bija piektais šāda veida pasākums, un tas ļauj plašāku auditoriju iepazīstināt ar Saeimas Analītiskā dienesta darba rezultātiem, kā arī rosināt diskusiju deputātu vidū, tādejādi sekmējot datos un pētījumos balstītu lēmumu pieņemšanu.
Ar Analītiskā dienesta veiktās izpētes “Iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā Baltijas valstīs un Somijā” rezultātiem var iepazīties Saeimas tīmekļvietnē https://www.saeima.lv.
Foto galerija no prezentācijas un paneļdiskusijas 23.10.2026. pieejama šeit (foto autors: Reinis Inkēns, Saeima).
