Ūdens no akas, urbuma vai spices nav piesārņots. Tas, ka ūdens tiek iegūts no pazemes – akas, urbuma vai spices –, vēl negarantē, ka tas ir kvalitatīvs un drošs lietošanai. Ūdens kvalitāti var ietekmēt akas vai urbuma novietojums, tehniskais stāvoklis, kā arī apkārtējās vides piesārņojums. Īpaši vērīgiem jābūt mājokļu saimniekiem, kuri vienlaikus izmanto arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu. Ja notekūdeņu krājtvertne, septiķis vai bioloģiskā attīrīšanas iekārta nav atbilstošā tehniskā stāvoklī un rodas notekūdeņu noplūde, piesārņojums var nonākt gruntsūdeņos un pasliktināt dzeramā ūdens kvalitāti.
“Būtiskākā atšķirība nav ūdens ieguves veids, bet gan tas, kā ūdens tiek sagatavots. Mājsaimniecībās, kas izmanto decentralizēto ūdensapgādes sistēmu, par ūdens kvalitāti ir atbildīgs mājokļa īpašnieks. Savukārt, izmantojot centralizēto sistēmu, ūdensapgādi un ūdens kvalitāti nodrošina SIA “Rīgas ūdens”. Dzeramais ūdens Rīgā tiek iegūts no Daugavas upes baseina Rīgas HES zonā un no pazemes ūdensgūtnēm. Ūdens ar sūkņu palīdzību pa cauruļvadiem tiek nogādāts ūdens stacijā "Daugava", kur to sagatavo atbilstoši dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izmantojot ķīmiskos reaģentus, attīra, dezinficē, nostādina un vairākkārtīgi filtrē. Tā dezinficēšanai tiek lietots ozons,” stāsta SIA “Rīgas ūdens” Ūdens sagatavošanas un padeves dienesta vadītājs Ivars Gaters.
Ja ūdens ir dzidrs un labi garšo, tas ir kvalitatīvs. Ja akas ūdens ir dzidrs un labi garšo, tas vēl neliecina par ūdens kvalitāti. Ūdens virspusē var šķist tīrs, taču akā mēdz uzkrāties nosēdumi, smiltis un citi netīrumi. Iespējamais piesārņojums, piemēram, ūdenī esošie mikroorganismi, var neietekmēt ūdens krāsu, garšu vai smaržu. Vēl jāpiebilst, ka spice parasti ir 4 līdz 15 metru dziļumā, kas vēl vairāk rada bažas par ūdens kvalitāti un iespējamo piesārņojumu no nokrišņiem, blakus esošās kanalizācijas u.tml., līdz ar to dzīvotspējīgāka alternatīva būtu dziļurbums, taču tā dziļums ir sākot no 30 metriem, līdz ar to arī šāda urbuma izveides izmaksas ir iespaidīgas.
Lai pārliecinātos par ūdens kvalitāti, mājokļu īpašniekiem būtu jānodod ūdens paraugi sertificētā laboratorijā mikrobioloģisko un ķīmisko analīžu veikšanai. Tāpat regulāri jāpārbauda akas grodi, vāks un tehniskais stāvoklis, kā arī periodiski jāveic akas tīrīšana un dezinfekcija. Savukārt, ja mājsaimniecība pieslēdzas centralizētajam ūdensvadam, par dzeramā ūdens kvalitāti rūpēsies SIA “Rīgas ūdens”. Ūdens kvalitāte katru darba dienu tiek pārbaudīta, lai pārliecinātos par tā atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasībām.
Par ūdeni no savas akas nav jāmaksā. Par patērēto ūdeni, kas iegūts no akas, urbuma vai spices, nebūs jāmaksā ikmēneša tarifs, taču tas nenozīmē, ka ūdensapgāde mājoklim neko neizmaksās. Jārēķinās ne tikai ar izmaksām, kas saistītas ar sistēmas izbūvi un tehnisko aprīkojumu, bet arī ilgtermiņa izmaksām, kas ietver elektrību, filtru maiņu, akas apkopi, remontu un ūdens laboratoriskās analīzes. Turklāt daļa mājsaimniecību akas ūdeni izmanto sadzīves vajadzībām, bet dzeršanai izvēlas fasēto ūdeni, kas rada papildu izdevumus. Pieņemot, ka viens ģimenes loceklis dienā izdzer divus litrus fasētā ūdens, kas maksā aptuveni 0,74 eiro bez PVN, gada laikā dzeramā ūdens iegādei tiktu iztērēti aptuveni 270 eiro bez PVN.
“Rīgā centralizētās ūdensapgādes tarifs ir 1,41 eiro bez PVN par kubikmetru jeb 1000 litriem ūdens. Izdzerot divus litrus krāna ūdens dienā, gada laikā par patērēto ūdeni būtu jāmaksā aptuveni viens eiro bez PVN. Turklāt regulāri iegādājoties fasēto ūdeni, veicinām plastmasas iepakojuma patēriņu. No vides un izmaksu viedokļa raugoties, krāna ūdens lietošana būs ilgtspējīgāka izvēle,” uzsver Ivars Gaters.
Risinājums ūdens piesārņojuma riska mazināšanai
SIA “Rīgas ūdens” aicina mājokļu īpašniekus, kuri ūdeni iegūst no akas, urbuma vai spices un vienlaikus izmanto decentralizēto kanalizācijas sistēmu, izvērtēt iespēju pieslēgties centralizētajai kanalizācijai, tādējādi mazinot gruntsūdeņu piesārņojuma risku, kas var ietekmēt arī dzeramā ūdens kvalitāti. Visu Rīgas apkaimju iedzīvotājiem ir pieejams Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums – atkarībā no izbūvētā pieslēguma garuma tā apmērs ir no 1000 līdz 2000 eiro. Konkrētās apkaimēs, kur kanalizācijas infrastruktūra izbūvēta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu, noteiktām iedzīvotāju grupām pieslēguma izbūvei pieejams līdz pat 100% līdzfinansējums. Bet gadījumos, kad pieslēguma izbūvei nepieciešami darbi ielas sarkano līniju robežās, SIA “Rīgas ūdens” piedāvā papildu atbalstu līdz 12 000 eiro kanalizācijas pievada izbūvei.
Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk orientēties pieejamā finansiālā atbalsta iespējās, vietnē www.vaitevtovajag.lv vienuviet apkopota praktiska informācija par pieslēgšanos centralizētajiem tīkliem. Izveidots arī adrešu pārbaudes rīks, kas pēc īpašuma adreses ļauj noskaidrot pieejamo līdzfinansējumu un atbalsta veidu. Vietnē soli pa solim skaidrots viss pieslēgšanās process, un turpat iespējams uzreiz pieteikties pieslēguma izbūvei, elektroniski nosūtot pieteikumu SIA “Rīgas ūdens” Klientu apkalpošanas speciālistiem.
Par SIA “Rīgas ūdens”:
SIA “Rīgas ūdens” ir lielākais ūdenssaimniecības uzņēmums Latvijā, kas nodrošina ūdens ieguvi, attīrīšanu un piegādi, kā arī notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Rīgā un tās apkārtnē. Uzņēmuma prioritāte ir augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšana, infrastruktūras attīstība un ilgtspējīga resursu izmantošana. “Rīgas ūdens” ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, un pirmais Ziemeļeiropas uzņēmums, kas emitējis obligācijas saskaņā ar Eiropas Zaļo obligāciju (EuGB) standartu.
