Jau darba sākumā ministrs pauda skaidru nostāju– Latvijas iekšējā drošība sākas ar drošu robežu, spēcīgiem dienestiem un sabiedrības gatavību rīkoties apdraudējuma gadījumā.
Sagatavots vairāk nekā 70 pasākumu plāns imigrācijas ierobežošanai
Stājoties iekšlietu ministra amatā, Jānis Dombrava sāka iepriekš vadītās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas rekomendāciju ieviešanu. Komisija sagatavoja vairāk nekā 100 rekomendāciju, un ministra vadībā tās tiek pārvērstas konkrētos lēmumos un izmaiņās imigrācijas politikā.
Sagatavotajā plānā ir vairāk nekā 70 pasākumu – trešo valstu valstspiederīgo kvotas, stingrāka ārvalstu studentu un augstskolu kontrole, ierobežojumi negodprātīgām darbaspēka starpniekfirmām un pašnodarbinātības shēmām, kā arī stingrāka ārvalstnieku uzturēšanās un nodarbinātības kontrole. Plāns 24. jūlijā nodots oficiālai starpinstitūciju saskaņošanai un 20. augustā – atkārtotai saskaņošanai.
Mērķis ir novērst iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā un slēgt shēmas, ar kurām ekonomiskā imigrācija tiek legalizēta, izmantojot studijas, nodarbinātību vai citus formālus pamatojumus.
Valsts valoda noteikta par vienīgo iekšējās saziņas valodu Iekšlietu ministrijā un tās padotības iestādēs
Viens no pirmajiem Jāņa Dombravas lēmumiem ministra amatā bija rīkojums Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem darba pienākumu izpildē lietot valsts valodu.
Stingrāka kārtība patvēruma meklētāju centros un ātrāka izraidīšana
Mucenieku patvēruma meklētāju centrā ieviests nakts režīms, papildu apsardze un regulāras pārbaudes. Mainītas arī procedūras, lai ātrāk pieņemtu lēmumus par to personu izraidīšanu, kurām nav tiesiska pamata palikt Latvijā.
Arī Liepnas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā uzdots paātrināt nepamatotu patvēruma pieteikumu izskatīšanu un personu izraidīšanu. Apturēta patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšana – potenciālais ietaupījums ap 500 000 eiro. Apturēta iepriekšējās valdības virzītā iecere palielināt patvēruma meklētājiem izmaksājamo dienas naudu no aptuveni 90 līdz 150 eiro mēnesī. Potenciālais ietaupījums valsts budžetā – aptuveni pusmiljons eiro.
Pārtraukta sadarbība ar divām NVO un sākta migrācijas projektu finansējuma pārbaude
Iekšlietu ministrija lauzusi iepriekš noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem” un “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu”. Ministrija jau ir konstatējusi nopietnus pārkāpumus projektā “Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem”, un tiek pārbaudīts projektiem piešķirtā finansējuma izlietojums. Tāpat ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” padomes loceklēm ir bijusi iesaistīta aktivitātēs, sniedzot atbalstu personām, kuras Baltkrievijas īstenotā hibrīdapdraudējuma laikā nelikumīgi šķērsoja Latvijas valsts robežu.
Kopā ar Kultūras ministriju pieprasīts audits visiem tās administrētajiem Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektiem. Valsts un Eiropas Savienības finansējuma izlietojumam migrācijas jomā jābūt pamatotam, caurskatāmam un pārbaudāmam.
Aptuveni 90 ārvalstniekiem liegta ieceļošana Latvijā
Pamatojoties uz kompetento drošības iestāžu atzinumiem, pirmajos ministra darba mēnešos pieņemti lēmumi par aptuveni 90 ārvalstnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta. Ieceļošanas aizliegums ir viens no instrumentiem, ar kuru Latvija var savlaicīgi novērst riskus savai nacionālajai un iekšējai drošībai.
Operācijā “VILKATIS” apvienoti valsts drošības spēki Baltkrievijas hibrīdapdraudējuma apturēšanai
11. augustā sākta operācija “VILKATIS”, apvienojot Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku un drošības dienestu resursus. Pierobežā palielināts personāla un tehnikas apjoms, uzlabota informācijas apmaiņa un plašāk izmantotas modernas novērošanas tehnoloģijas un droni. Mērķis ir apturēt Baltkrievijas īstenoto hibrīdapdraudējumu, nepieļaut nelikumīgu Latvijas robežas šķērsošanu un vienlaikus vērsties pret personām un organizētajiem tīkliem, kas nodrošina nelikumīgi robežu šķērsojušo personu tālāku pārvietošanu Latvijas teritorijā.
Divu nedēļu laikā robežsargiem pieejamā videonovērošana palielināta no aptuveni 5 uz 108 kilometriem
Stājoties amatā, robežsargiem pilnvērtīgi bija pieejama kameru redzamība tikai aptuveni piecos kilometros jeb aptuveni 3% Latvijas–Baltkrievijas robežas, lai gan daļa nepieciešamās infrastruktūras jau bija izbūvēta. Divu nedēļu laikā robežsargiem pieejamā videonovērošana palielināta līdz 108 kilometriem. Darbs turpinās, lai robežsargiem būtu pilnvērtīgi pieejamas uz robežas izvietotās tehnoloģijas un tās praktiski palīdzētu novērst nelikumīgu robežas šķērsošanu.
Pēc pirmā tuneļa atklāšanas četru dienu laikā sākta robežas pārbaude ar ģeoradaru
10. augustā Skrudalienas pusē zem Latvijas–Baltkrievijas robežas tika atklāts tunelis, pa kuru Latvijā bija iekļuvušas 15 personas. Pēc tā atklāšanas ministrs uzdeva nekavējoties rast tehnoloģisku risinājumu iespējamu pazemes eju meklēšanai. Jau 14. augustā Valsts robežsardze un Valsts policija sāka izmantot ģeoradaru. 21. augustā Krāslavas novada Kaplavas pagastā tika atklāts jau otrs maskētais pazemes tunelis. Tā izeja Latvijas pusē bija nomaskēta zem sūnām aptuveni 20 metrus no robežas, un no nelikumīgas robežas šķērsošanas tika atturētas 28 personas.
Panākts papildu Igaunijas un Lietuvas atbalsts Latvijas austrumu robežas drošībai
Ar Lietuvu parakstīts līgums, kas paplašina abu valstu dienestu iespējas cīnīties pret organizēto noziedzību un personām, kuras apdraud nacionālo drošību. Vienlaikus virzīta iespēja Latvijas un Lietuvas robežsargiem nepieciešamības gadījumā palīdzēt tai valstij, pret kuru konkrētajā brīdī vērsts lielākais Baltkrievijas hibrīdspiediens. Ar Igauniju panākta vienošanās par papildu robežsargu nosūtīšanu Latvijas–Baltkrievijas robežas stiprināšanai.
Pagarināts pastiprinātais robežapsardzības režīms uz Latvijas–Baltkrievijas robežas
Valdībā panākts lēmums pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saglabāt līdz 2026. gada 31. decembrim. Drošības situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām prasa pastiprinātu dienestu klātbūtni un gatavību nekavējoties reaģēt. Kā uzsvēris ministrs, valsts robežas drošība nav apspriežams jautājums un kompromisi uz valsts drošības rēķina nav pieļaujami.
Stingrāka kontrole ārvalstu studentiem – studijas nedrīkst kalpot par aizsegu ekonomiskajai imigrācijai
Kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju sākts darbs pie stingrākas ārvalstu studentu uzņemšanas un uzturēšanās kontroles, kā arī nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Ministrs norāda, ka studijas Latvijā nedrīkst izmantot kā formālu pamatu ekonomiskajai imigrācijai. Nepieciešama arī augstskolu atbildība par ārvalstu studentiem, kurus tās uzaicina studēt Latvijā.
Vienkāršotas prasības patvertņu pielāgošanai un turpināta patvertņu tīkla attīstība
Civilā aizsardzība ir viena no trim ministra galvenajām prioritātēm. Valdība atbalstījusi nākamos soļus patvertņu tīkla attīstībai un uzdevusi vienkāršot patvertņu izbūvi un pielāgošanu.
Darbs vērsts arī uz iedzīvotāju apziņošanas sistēmu, trauksmes sirēnu, 112.lv un dienestu infrastruktūras pilnveidošanu.
Ministru kabinets atbalstījis tipveida patvertņu izstrādes uzsākšanu. Iekšlietu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju sākusi darbu pie tipveida 60 m² patvertņu tehniskās specifikācijas, lai Latvijā būtu vienotas prasības rūpnieciski ražojamu un ātri izvietojamu patvertņu izveidei. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests definē patvertņu funkcionālās prasības, tostarp to autonomu darbību un noturību krīzes situācijās. Darbs vērsts arī uz iedzīvotāju apziņošanas sistēmu, trauksmes sirēnu, 112.lv un dienestu infrastruktūras pilnveidošanu.
Pēc augusta vētras apzināti trūkumi, kas jānovērš, lai dienesti spētu strādāt arī plašas krīzes laikā
22.–24. augusta vētras laikā iekšlietu dienesti iesaistījās seku likvidēšanā, atbrīvojot bloķētos ceļus un palīdzot iedzīvotājiem. Vienlaikus vētra praksē parādīja jautājumus, kuri jārisina tālāk – rezerves elektroapgāde, ģeneratoru pieejamība un sakaru infrastruktūras noturība. Iekšlietu dienestiem jāspēj turpināt darbu arī situācijā, kad plašā teritorijā ir traucēta elektroapgāde vai sakari.
Apturēta jau otrā liela mēroga nelegālā cigarešu ražotne
Augustā Nodokļu un muitas policija kopā ar Valsts policiju apturēja jau otro liela mēroga pilna cikla nelegālo cigarešu ražotni. Operācijā aizturētas 18 personas un novērsts vairāku miljonu eiro kaitējums Latvijas un Eiropas Savienības ekonomiskajām interesēm. Cīņa pret kontrabandu un organizēto noziedzību ir būtiska iekšējās drošības daļa – noziedzīgiem grupējumiem nedrīkst ļaut Latviju izmantot nelegālai ražošanai un kontrabandas biznesam.
Stiprināta cīņa pret organizēto noziedzību un cilvēku kontrabandu
Valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu cīņai pret cilvēku tirdzniecību, bet Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna īstenošanā turpināta tiesībaizsardzības iestāžu spēju stiprināšana. Ar ģenerālprokuroru pārrunāta ciešāka iekšlietu dienestu un prokuratūras sadarbība, lai efektīvāk vērstos pret nelegālās imigrācijas organizētājiem un cilvēku kontrabandistiem.
Sākts kriminālprocess par Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā
Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju. Pirmo reizi kriminālprocesā tiek vērtēts, ka ilgstošais migrācijas spiediens uz Latvijas robežu var būt nevis atsevišķu robežpārkāpumu kopums, bet organizēta un sistemātiska prettiesiska darbība, kurā iesaistītas Baltkrievijas valsts struktūru amatpersonas.
Iekšlietu un aizsardzības dienesti strādā ciešāk – īpaši robežas drošības un pretdronu spēju jomā
Stiprināta Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku sadarbība, kopīgas mācības, informācijas apmaiņa un darbs pie pretdronu spējām. Paaugstinātas iekšlietu dienestu bezpilota lidaparātu detekcijas un pretdarbības spējas. Tāpat vērtēta iespēja efektīvāk izmantot abu nozaru resursus un īstenot kopīgus projektus dienestu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai.
Virzīta Pāternieku robežšķērsošanas vietas slēgšana drošības apsvērumu dēļ
Pēc Pāternieku robežšķērsošanas vietas darbības pārtraukuma Iekšlietu ministrija rosināja tās darbību apturēt arī turpmāk, ņemot vērā Baltkrievijas īstenoto hibrīdapdraudējumu un situāciju uz Latvijas austrumu robežas. Pāternieki ir vienīgā autoceļu robežšķērsošanas vieta uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, tādēļ tās darbība ir būtisks instruments arī drošības risku pārvaldībā.
Ministrs vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamiem pārkāpumiem katastrofu pārvaldības centru būvniecībā
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt iespējamu nesaimniecisku rīcību un pārkāpumus katastrofu pārvaldības centru būvniecībā. Izvērtējot projektus, konstatētas aizdomīgas izmaksu pozīcijas, tostarp atsevišķās pozīcijās vairākkārtējs sadārdzinājums. Vienlaikus no amata pienākumu pildīšanas atstādināta par attiecīgo jomu atbildīgā amatpersona un sākts iekšējais audits.
Sniegts atbalsts Portugālei meža ugunsgrēku dzēšanā, nosūtot Latvijas ugunsdzēsējus glābējus palīdzēt cīņā ar plašajiem meža ugunsgrēkiem.
Sniegta humānā palīdzība Nepālai pēc postošajiem plūdiem un zemes nogruvumiem, nosūtot 6000 segas un 50 glābšanas ķiveres ar lukturiem no valsts materiālajām rezervēm.
Pirmajās 100 dienās sāktās pārmaiņas turpinās: imigrācijas ierobežošana, Latvijas austrumu robežas drošība, civilā aizsardzība un spēcīgi iekšlietu dienesti arī turpmāk būs galvenie darba virzieni. Valsts iekšējā drošība sākas ar drošu robežu, spēcīgiem dienestiem un sabiedrības gatavību rīkoties apdraudējuma gadījumos.
