Augusta vētra Latvijā radīja būtiskus traucējumus valsts mērogā visās nozarēs, 23. augusta rītā bez elektroapgādes palika aptuveni 280 tūkstoši klientu. Vētras radītā situācija apliecināja, ka elektroapgādes pārtraukums mūsdienu sabiedrībā var izraisīt plašu ķēdes reakciju, vienlaikus ietekmējot sakarus, informācijas pieejamību, degvielas apgādi, ūdensapgādi, veselības aprūpi un citu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu darbību.
“Vētra mums ļoti skaidri parādīja – ar plāniem un instrukcijām vien nepietiek. Krīzes brīdī valstij ir jāspēj darboties arī tad, ja vienlaikus pazūd elektrība, mobilie sakari un internets. Mūsu uzdevums ir izdarīt konkrētus secinājumus un pārvērst tos reālos risinājumos. Mums šajā ziņā ir arī ļoti daudz ko mācīties no Ukrainas, kur valsts un sabiedrības funkcionēšana tiek nodrošināta apstākļos, kad kritiskā infrastruktūra tiek pakļauta nepārtrauktiem apdraudējumiem. Mums ir jāpārņem un jāpielāgo Latvijas apstākļiem tās praktiskās mācības, kas attiecas uz sakaru noturību, rezerves energoapgādi, kritisko pakalpojumu nepārtrauktību un iedzīvotāju informēšanu. Tāpēc stiprināsim sakaru autonomiju, nodrošināsim kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, ieviesīsim efektīvu krīzes informēšanas sistēmu un regulāri pārbaudīsim valsts gatavību reālos apstākļos. Nākamajā krīzē mums ir jābūt ne tikai labāk sagatavotiem uz papīra, bet arī labāk sagatavotiem dzīvē,” uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Valdības lēmumi vērsti uz to, lai Latvija pārietu no formālas gatavības uz praktiski pārbaudītu un reālos apstākļos funkcionējošu valsts noturību. Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai nākamās plaša mēroga krīzes gadījumā valsts spētu saglabāt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, nodrošināt efektīvu institūciju sadarbību, uzticamas informācijas pieejamību un savlaicīgu palīdzību iedzīvotājiem.
Viena no būtiskākajām problēmām, kas atklājās vētras laikā, bija mobilo sakaru un datu pārraides atkarība no elektroapgādes. Pazūdot elektrībai, pēc dažām stundām daudzviet tika būtiski traucēta arī mobilo sakaru un interneta pieejamība, kas savukārt apgrūtināja gan iedzīvotāju savstarpējo saziņu, gan piekļuvi svarīgai informācijai. Lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos, valdība plāno kritiskajiem mobilo sakaru mezgliem noteikt prasību nodrošināt autonomu darbību vismaz 72 stundas. Tas paredzēs rezerves sakaru, elektroapgādes un saistītās infrastruktūras pieejamības risinājumus, ģeneratorus un garantētu degvielas piegādi, lai sakaru infrastruktūra spētu turpināt darbu arī ilgstošu elektroapgādes traucējumu gadījumā, tostarp izvērtēt Starlink un militāro sakaru tīkla izmantošanas iespējas.
Tāpat īpaši aktualizējās jautājums arī par uzticamas informācijas pieejamību, jo sakaru traucējumu dēļ daļa iedzīvotāju palika bez operatīvas informācijas par notiekošo, palīdzības iespējām un nepieciešamo rīcību. Lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē, varētu tikt ieviest Latvijas Radio krīzes darbības režīms, kad ārkārtas situācijās tiks nodrošināta regulāra valsts operatīvās informācijas pārraide, sniedzot iedzīvotājiem skaidrus, vienotus un praktiskus norādījumus par nepieciešamo rīcību.
Elektroapgādes pārrāvumu un sakaru traucējumu dēļ radās arī problēmas ar degvielas pieejamību un ūdensapgādi, tika apgrūtināta veikalu un aptieku darbība, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Lai stiprinātu reģionu spēju darboties krīzes apstākļos, valdības iecere ir katrā reģionā noteikt kritisko pakalpojumu tīklu, kam jāspēj autonomi nodrošināt darbību vismaz 72 stundas. Mērķis ir nodrošināt, lai pat plaša mēroga elektroapgādes vai sakaru traucējumu gadījumā iedzīvotājiem būtu pieejami svarīgākie pakalpojumi.
Tāpat tika identificēta pārāk liela operatīvo dienestu un valsts institūciju atkarība no publiskajiem sakaru tīkliem. Tādēļ būtu nepieciešams izveidot autonomu rezerves sakaru un datu apmaiņas sistēmu, kas nodrošinātu nepārtrauktu saziņu un informācijas apriti starp 112 un 113 dienestiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, policiju, pašvaldībām un kritiskās infrastruktūras operatoriem.
Valdība paredz noteikt arī vienotu krīzes komandķēdi un skaidru kritisko pakalpojumu atjaunošanas prioritāšu secību, kas ir īpaši svarīgi, ja vienlaikus pārstāj darboties vairākas kritiskās sistēmas un nepieciešama operatīva un savstarpēji koordinēta rīcība. Vēl viena būtiska vētras mācība ir nepieciešamība regulāri pārbaudīt valsts gatavību ne tikai dokumentos un teorētiskos plānos, bet arī reālistiskos apstākļos, piemēram, veicot krīzei nepieciešamo resursu inventarizāciju. Tāpēc reizi gadā plānots organizēt 72 stundu plaša mēroga blackout mācības ar scenāriju, kad nav elektrības, mobilā interneta un ierastās datu apmaiņas. Šādas mācības ļaus praktiski pārbaudīt valsts, pašvaldību, operatīvo dienestu un kritiskās infrastruktūras operatoru gatavību ilgstošai krīzei.
Krīzes vadības centrs sagatavos ziņojumu par piedāvātajiem risinājumiem un virzīs to izskatīšanai valdības sēdē, lai tiktu ieviesti Ministru kabineta rīcības apspriedē pārrunātie priekšlikumi.
