Sarunas laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar potenciāli jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kuras mērķis ir mazināt pašvaldību ieņēmumu atšķirības, solidāri sadalot resursus pašvaldībām, to funkciju īstenošanai. Jaunais modelis paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi paliek pašvaldību rīcībā, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek sadalīti divās daļās – viena daļa pēc faktiskās izpildes koeficientiem, bet otra tiek iekļauta pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas pamatfinansējumā un sadalīta uz izlīdzināmo vienību vidējām izmaksām. Vienlaikus paredzēts noteikt jaunas pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas kritēriju vērtības, par pamatu ņemot pašvaldību faktiskos izdevumus pa funkcionālajām kategorijām, kā arī mazināt administratīvo slogu, atsakoties no savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem no 1. klases un pārskatu iesniegšanas par ēdināšanas izdevumiem.
Kā vēl viens svarīgs jautājums tika atzīmēti Finanšu ministrijas centieni sakārtot iepirkumu sistēmu valstī. Abas puses bija vienisprātis, ka šī sistēma ir jāsakārto, tā lai plānotie un veiktie iepirkumi ir lietderīgi, pamatoti un sniedz reālu vērtību sabiedrībai.
“Iepirkumu sakārtošana ļaus palielināt konkurenci pretendentu vidū, samazināt izmaksas pasūtītājiem, tostarp pašvaldībām, kā arī nodrošināt maksimāli lietderīgāku nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,” uzsvēra M. Kučinskis.
Tāpat tika pārrunāta gatavošanās nākamajam ES fondu plānošanas periodam. Savlaicīga gatavošanās ļautu neformālās sarunas ar Eiropas Komisiju sākt jau šoruden, bet formālās – nākamā gada vidū. Tas palīdzētu plānu apstiprināt laikus un nodrošināt, lai investīcijas varētu turpināties jau no 2028. gada, neradot pārrāvumu starp plānošanas periodiem. Tas savukārt dotu iespējami lielāku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.
