Divpusējās tikšanās laikā Hosams Abu Meri un Viktors Ļaško pārrunāja Latvijas turpmāko atbalstu Ukrainas veselības aprūpes sistēmai, karā cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju Latvijā, kā arī medicīnas speciālistu sadarbības paplašināšanu.
Ministri pārrunāja Ukrainas ārstniecības iestādēs un neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmā uzkrātās pieredzes izmantošanu Latvijā. Hosams Abu Meri pateicās Ukrainas kolēģiem par iespēju Latvijas mediķiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem apgūt krīžu vadību un medicīniskās palīdzības organizēšanu kara apstākļos.
“Latvija ir bijusi un arī turpmāk būs nelokāma Ukrainas atbalstītāja – līdz uzvarai un arī pēc tās. Turpināsim nodrošināt karā cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju Latvijā un sniegt praktisku palīdzību Ukrainas veselības aprūpes sistēmai. Vienlaikus Ukrainas mediķu pieredze ir nenovērtējama Latvijas gatavības stiprināšanai. Mūsu sadarbībai jākļūst arvien praktiskākai, dodot Latvijas mediķiem iespēju Ukrainas ārstniecības iestādēs iegūt zināšanas, kuras nevar pilnvērtīgi apgūt tikai teorētiskās mācībās,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Tāpat veselības ministrs tikās ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratiuku. un atkārtoti apliecināja Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai. Sarunā īpaši uzsvērta Ukrainas diasporas Latvijā nozīmīgā loma – tā kļuvusi par aktīvu Ukrainas interešu pārstāvi un būtisku saikni starp abu valstu sabiedrībām.
Lai iepazītu Ukrainas militārās medicīnas pieredzi un izvērtētu tās izmantošanu Latvijā, ministrs kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāja vietnieku Genādiju Ričardu Rusanovu apmeklēja vienu no lielākajiem Ukrainas militārās medicīnas centriem. Tur viņi iepazinās ar ievainoto uzņemšanu un ārstēšanu, medicīnisko evakuāciju, asins rezervju pārvaldību, personāla sagatavošanu, medicīnas digitalizāciju un citiem kara apstākļos pilnveidotiem risinājumiem.
Ukrainas speciālisti dalījās pieredzē par tā dēvētā dronu kara izraisītajām traumām un to ārstēšanu. Ar Ukrainas Bruņoto spēku galveno traumatologu un traumatoloģijas klīnikas vadītāju pārrunāta ievainoto nogādāšana ārstniecības iestādēs, ārstēšana un rehabilitācija, slimnīcu sadarbība un pacientu turpmākā atveseļošanās.
Ministrs apmeklēja arī vienu no lielākajiem militāro spēku rehabilitācijas centriem, kam ir vislielākā pieredze tieši ar gūstā bijušiem karavīriem. Tajā tiek sniegta medicīniskā un psiholoģiskā rehabilitācija, atbalsts karavīru ģimenēm un palīdzība atgriezties ikdienas dzīvē.
Ukrainas puse iepazīstināja ar rehabilitācijas slimnīcas attīstības projektu “Renovator”. Arī Latvija, kopā ar citām partnervalstīm, iesaistījusies, lai palīdzētu tā īstenošanā, finansējot pacientu izmitināšanas korpusu, ēdnīcas un kultūras nama atjaunošanu, kā arī āra baseina un sporta laukuma izbūvi. Īpaša uzmanība pievērsta mūsdienīgas rehabilitācijas infrastruktūras izveidei un vides pieejamībai cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Ministrs iepazinās arī ar Ukrainā izstrādāto pārvietojamo moduļu sistēmu “KEEP LIFE”, kas krīzes apstākļos ļauj ātri izveidot autonomus pielāgojamus kompleksus medicīniskās palīdzības sniegšanai, ķirurģisku operāciju veikšanai, mobilās zobārstniecības nodrošināšanai un citām vajadzībām. Ukrainas pieredze palīdzēs izvērtēt šādu risinājumu izmantošanu Latvijas ārstniecības iestāžu noturības un veselības aprūpes nepārtrauktības stiprināšanai.
Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Latvijas ārstniecības iestādēs palīdzību saņēmuši daudzi ievainotie Ukrainas iedzīvotāji, bet Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā nesen uzņemts jau tūkstošais pacients no Ukrainas.
Latvija ir gatava paplašināt atbalstu rehabilitācijas jomā. Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, rehabilitācijas centrs “Līgatne” un kūrorta rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” līdz 2026. gada beigām varētu uzņemt vēl aptuveni 385–405 pacientus no Ukrainas, ja tiks nodrošināts nepieciešamais finansējums.
Ministru kabinets 18. augustā atbalstīja 4,96 miljonu eiro pārdali Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Personām ar Latvijā piešķirtu pagaidu aizsardzības statusu valsts apmaksāta veselības aprūpe pieejama tādā pašā apjomā kā Latvijas iedzīvotājiem.
Valsts apmaksāta veselības aprūpe, tostarp rehabilitācija, tiek nodrošināta arī Ukrainas bērniem ar pagaidu aizsardzības statusu. Šogad Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rehabilitācijas dienas stacionārā palīdzību saņēmuši 14 Ukrainas bērni.
Latvija regulāri sniedz Ukrainai zāles, medicīnisko transportu, aprīkojumu un citus nepieciešamos resursus. Šogad Ukrainas Aizsardzības ministrijas vienībām un Trostjanecas pilsētas slimnīcai nodoti trīs NMPD transportlīdzekļi un defibrilatori – monitori. Savukārt NMPD speciālisti Ukrainā apguvuši krīžu vadību un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu militāra apdraudējuma apstākļos.
