Krievijas agresija pret Ukrainu. Ministru diskusijas fokusā būs jautājums par turpmāko atbalstu Ukrainai, īpaši Ukrainas enerģētisko gatavību nākamajai ziemai, kā arī spiedienu un ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju, tostarp ēnu flotes iegrožošanu. Sanāksmē plānots vienoties par sankciju 21. kārtu, kā arī apstiprināt sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, par Krievijas hibrīdajām aktivitātēm Eiropā un tās īstenotajiem kiberuzbrukumiem. Pirms sanāksmes ES augstā pārstāve Kaja Kallasa (Kaja Kallas) un Īrijas ārlietu un tirdzniecības ministre Helēna Makentī (Helen McEntee) kopā ar Ukrainas nevalstiskajām organizācijām rīkos neformālu diskusiju par smago humāno situāciju Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā un cilvēktiesību pārkāpumiem pret aizturētajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Sanāksmē piedalīsies Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha).
ES stratēģijas Melnās jūras reģionam ieviešana. Apritot vienam gadam kopš ES stratēģijas Melnās jūras reģionam pieņemšanas, ES ārlietu ministri apspriedīs stratēģijas īstenošanas gaitu un priekšlikumus turpmākajam darbam, balstoties uz stratēģijas īstenošanas ziņojumu.
Situācija Tuvajos Austrumos. Diskusiju fokusā būs šī gada 15. jūnijā noslēgtais ASV un Irānas saprašanās memorands un situācijas attīstība saistībā ar Hormuza šauruma atvēršanu. Ministri apmainīsies viedokļiem par Gazu un Rietumkrastu, kā arī situāciju Libānā.
Notiks arī trešais ES un Persijas līča sadarbības padomes augsta līmeņa drošības forums par reģionālo drošību un sadarbību, kā arī Palestīnas Donoru grupas sanāksme.
Ārlietu ministri apspriedīs ES un ANO attiecības, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļai, kas notiks no 2026. gada 22. līdz 28. septembrim.
Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
