2025.–2026. gada ziemas mēnešos patversmju un naktspatversmju vidējais noslogojums bija tāds pats, kā iepriekšējā sezonā. Tajā pašā laikā pakalpojumu saņēmēju kopskaits samazinājies par 7%, 2025. gadā sasniedzot 3941 personu. Lielāko daļu klientu veido vīrieši (84%), un nozīmīga daļa patversmju pakalpojumu izmanto īslaicīgi, tostarp alkohola reibumā.
Patversmju apmeklētāju sociālo problēmu analīze liecina, ka visizplatītākās ir veselības problēmas (80%), saskarsmes grūtības un konflikti (85%), atkarības (63%) un nodarbinātības problēmas (30%). Vienlaikus aptuveni 16% klientu konstatētas iespējamas garīga rakstura traucējumu pazīmes bez oficiālas diagnozes, kas apgrūtina palīdzības sniegšanu un situācijas uzlabošanas procesu.
Vecuma struktūra rāda, ka lielākā daļa patversmju klientu ir pirmspensijas vecumā – visbiežāk 41 līdz 61 gada vecuma grupā. Tas norāda uz būtiskām grūtībām darba tirgū un mājokļa pieejamībā šai sabiedrības daļai.
Turpmākā rīcība un attīstības virzieni
Ilgtspējīga bezpajumtniecības mazināšana iespējama tikai ar kompleksu pieeju, kas vienlaikus risina gan sociālās, gan veselības, gan nodarbinātības problēmas. Lai uzlabotu bezpajumtniekiem sniegto palīdzību un veicinātu viņu atgriešanos sabiedrībā, Labklājības departaments plāno:
- turpināt attīstīt integrētus sociālās un veselības aprūpes pakalpojumus, īpaši nodrošinot īslaicīgās sociālās aprūpes un rehabilitācijas iespējas pēc ārstēšanās stacionārā, vienlaikus stiprinot sadarbību ar Veselības un Labklājības ministrijām par finansēšanas kārtību;
- paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu, attīstot specializētas institūcijas, dienas centrus un rehabilitācijas programmas, kā arī nodrošinot pakalpojumu pieejamību visās Rīgas apkaimēs un palielinot vietu skaitu pansijas tipa pakalpojumos;
- īstenot Rīgas patversmes reorganizāciju, centralizējot sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, ieviešot klientu klasifikāciju pēc vajadzībām un motivācijas, uzlabojot sociālā darba efektivitāti un stiprinot sadarbību starp institūcijām;
- nodrošināt regulāras psihiatra vai psihoterapeita konsultācijas patversmēs, lai uzlabotu darbu ar personām ar garīga rakstura traucējumiem;
- izstrādāt jaunu rīcības plānu palīdzības sniegšanai nelabvēlīgos laikapstākļos;
- attīstīt atbalsta pakalpojumus bērniem un jauniešiem, kuri dzīvo vai lielāko daļu laika pavada uz ielas, lai mazinātu viņu risku nonākt bezpajumtniecībā nākotnē.
