Ventspilniece Egita Freimane, kuras ikdienas gaitās un darbā būtiska ir roku kustība, 2024. gada oktobrī slidotavā piedzīvoja neveiksmīgu kritienu, gūstot elkoņa locītavas lūzumu. Sākotnēji netika nodrošināta atbilstoša ārstēšana, un pie Dr. Kolosova viņa nonāca tikai pēc pusotra mēneša, kad situācija jau bija būtiski sarežģījusies.
“Tajā brīdī optimāla primārā ārstēšana vairs nebija iespējama, tāpēc nācās rekonstruēt bojāto kaulu,” skaidro ārsts. Lai gan operācija sākotnēji noritēja veiksmīgi, vēlāk attīstījās smaga infekcija – kauls nesadzija un izveidojās strutains iekaisums. Lai novērstu komplikācijas, bija nepieciešama atkārtota operācija un bojātā kaula daļas izņemšana, kas radīja nopietnus draudus rokas funkcionalitātei.
Lai apturētu infekciju, tika pieņemts lēmums izmantot pagaidu risinājumu – implantēt individuāli izgatavotu antibiotiku saturošu starplikas protēzi, kas palīdzēja kontrolēt iekaisuma procesu.
Pēc iekaisuma stabilizēšanas nākamais solis bija pastāvīga risinājuma meklēšana, taču Latvijā tāds nebija pieejams. Citās Latvijas slimnīcās bija iespējams izmantot vien vecākas paaudzes endoprotēzes, kas konkrētajam gadījumam neatbilda. Šajā brīdī kļuva skaidrs, ka palīdzēt pacientei Latvijā ir praktiski neiespējami. Atstājot viņu bez protēzes, rastos būtisks funkcijas zudums, un ar laiku veidotos arī plaukstas locītavas deformācija.
“Es negribēju, lai mans pacients kļūtu par invalīdu tikai tāpēc, ka Latvijā nav pieejama nepieciešamā protēze,” stāsta Dr. Kolosovs.
Ārsts vairākkārt konsultējās ar dažādām Eiropas implantu ražotājfirmām par iespēju iegūt šādu protēzi. Risinājumu izdevās rast, pateicoties sadarbībai ar privāto uzņēmumu “Onemed” un tā projektu vadītāju Sabīni Remesi. Ar viņas starpniecību tika uzrunāti partneri Igaunijā – slimnīca, kur ikdienā tiek izmantotas jaunākās paaudzes modulārās endoprotēzes. Tika panākta vienošanās par nepieciešamā implanta un instrumentu komplekta nodrošināšanu.
Uzņēmuma pārstāvji operatīvi nogādāja visu nepieciešamo no Tallinas uz Ventspili, kas ļāva veiksmīgi veikt operāciju dienas stacionārā. Procedūra tika apmaksāta no valsts līdzekļiem, savukārt implanta izmaksas sedza slimnīca.
Egita stāsta, ka atveseļošanās periods ilga gandrīz gadu un nebija viegls gan fiziksi, gan mentāli, taču, pateicoties ārsta profesionālajai pieejai, rūpībai un neatlaidībai, rokas funkcija ir atjaunota. Svarīga loma bija arī ārsta humora izjūtai, kas palīdzēja Egitai saglabāt pozitīvu noskaņojumu visā ārstēšanas procesā.
1. aprīlī, aptuveni gadu pēc operācijas, Egita ieradās pie ārsta uz kontrolvizīti. “Rezultāts ir ļoti labs – rokas funkcija ir saglabāta, kustības atjaunojušās, un infekcija ir pilnībā novērsta. Ņemot vērā sākotnējo situāciju, tas ir ļoti pozitīvs iznākums,” uzsver Dr. Kolosovs.
Paciente atzīst, ka šobrīd var darīt visu to pašu, ko pirms traumas, un ir ļoti apmierināta ar ārstēšanas iznākumu. “No sirds pasakos Ventspils slimnīcai, ārstam Igoram Kolosovam un viņa komandai!”
Šis gadījums uzskatāmi parāda, cik nozīmīga ir savlaicīga un kvalitatīva ārstēšana, kā arī medicīnas speciālistu spēja rast individuālus risinājumus pat sarežģītās situācijās.
