Nākamo piecu gadu laikā NMPD plāno ieviest jaunus stratēģiskās attīstības risinājumus, lai būtiski uzlabotu palīdzības sniegšanas efektivitāti, ātrumu un kvalitāti. Tāpat NMPD stratēģija iezīmē skaidru plānu un pasākumus, kas stiprinās gan dienesta un veselības nozares, gan arī sabiedrības noturību un gatavību krīzēm.
NMPD direktore Liene Cipule uzsver: “Dienestam ir lieli uzdevumi priekšā – izveidot tādu sistēmu, lai mēs jebkurā laikā, jebkurā vietā, pie jebkādiem apstākļiem varētu glābt cilvēku dzīvības. Lai palīdzība būtu vēl efektīvāka, vēl ātrāka un kvalitatīvāka, spējot reaģēt ne tikai uz katru konkrēto notikumu ar vienu pacientu, bet arī tādiem notikumiem, kas prasa ļoti lielus mūsu resursus. Mūsu mērķis ir viens – glābt vairāk dzīvību kā ikdienā, tā krīzēs”.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir drošības pamats ikvienam Latvijas iedzīvotājam – akūtās, kritiskās un krīzes situācijās palīdzībai ir jābūt pieejamai visiem un jābūt sniegtai laicīgi. Tieši tāpēc dienests iegulda ļoti lielu darbu savas darbības efektivitātes uzlabošanā un ir kļuvis par celmlauzi jaunu pieeju ieviešanā, kas būtiski uzlabo palīdzības sniegšanu un reāli glābj dzīvības. Sabiedrības vajadzības ir ļoti dažādas un tās nemitīgi mainās, tāpēc neatliekamajā medicīnā izšķiroši svarīgi ir operatīvi un profesionāli novērtēt, cik lielā mērā ir apdraudēta cilvēka dzīvība. Tieši tādēļ viens no svarīgākajiem stratēģijas virzieniem ir pacientu situāciju prioritizēšana jeb tā sauktais “luksofora princips”, kas ļauj vispirms un visātrāk palīdzēt tiem, kuriem palīdzība nepieciešama nekavējoties, vienlaikus nodrošinot atbilstošu risinājumu arī citās situācijās un gudri izmantojot dienesta resursus. Jaunā attīstības stratēģija paredz nākamo piecu gadu laikā ne tikai dienesta darba nepārtrauktu pilnveidi, bet arī jaunu profesiju, tostarp paramediķu, ieviešanu, kā arī sabiedrības iesaisti un izglītošanu. Tas ir solis uz mūsdienīgu, starptautiskos standartos balstītu neatliekamās medicīnas sistēmu, kuras centrā vienmēr ir cilvēka dzīvība.”
Sistēmas centrā – pacienta vajadzības un tām atbilstoša palīdzība
Pacienti, kuri vēršas dienestā, ir ar ļoti atšķirīgām vajadzībām – no smagām traumām un dzīvību apdraudošām pēkšņām saslimšanām līdz hronisku slimību saasinājumiem un vienkāršākām veselības situācijām. NMPD paredz neatliekamās palīdzības sistēmā veidot jaunus risinājumus, lai dažādām pacientu grupām nodrošinātu precīzāku un piemērotāku palīdzību. Tas nozīmē starptautisku standartu ieviešanu, kas izsaukumiem piešķir prioritātes un līdz ar to arī laiku, kādā uz tām jāreaģē. Ja dzīvība ir apdraudēta, tā ir visaugstākā prioritāte un uz tām jāspēj reaģēt nekavējoties un visīsākajā laikā, savukārt citās situācijās var būt ilgāks laiks, kurā cilvēkam ir iespējams saņemt palīdzību vai konsultatīvo atbalstu. Prioritāšu principa ieviešana NMPD darbā prasīs noteikt arī jaunus reaģētspējas kritērijus.
Lai nodrošinātu mērķētu palīdzību pacientiem dažādās situācijās, NMPD turpinās attīstīt jau uzsākto resursu dažādības pieeju, līdzīgi kā to dara daudzviet pasaulē neatliekamajā palīdzībā pirmsslimnīcas posmā. Tas nozīmē, ka sistēmā ienāks jauni risinājumi, piemēram, pirmie reaģētāji, dažādu līmeņu NMPD ambulances komandas, īpaši sagatavotas traumu komandas darbam situācijās ar daudz cietušajiem u.c. Jo daudzveidīgāki ir resursi, jo labāk iespējams nodrošināt palīdzību katra pacienta vajadzībām.
Šie risinājumi palīdzēs efektīvāk organizēt neatliekamās palīdzības sniegšanu, lai spētu glābt vairāk dzīvību kritiskās situācijās.
Dzīvību glābšana – no pirmās minūtes
Dzīvības glābšanas ķēde sākas tieši ar līdzcilvēku ātru un pareizu rīcību. Ja cilvēks ir bezsamaņā un neelpo, izšķirošas ir tieši pirmās 5 minūtes, un šajā brīdī tieši no blakus esošajiem var būt atkarīgas cilvēka iespējas izdzīvot. NMPD turpinās attīstīt dispečercentra mediķu atbalstu notikuma vietā esošajiem, pa tālruni vadot pirmās palīdzības sniegšanu, kamēr mediķi ir ceļā. Vienlaikus NMPD stratēģija paredz stiprināt sabiedrības zināšanas un prasmes sniegt pirmo palīdzību, nodrošinot bezmaksas pirmās palīdzības pamatzināšanu teorijas apmācību un testus digitālajā vidē, kā arī izveidojot speciālu aplikāciju pirmās palīdzība sniegšanai un virzot iniciatīvu par pirmās palīdzības apmācību bērniem skolā.
Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav ieviests pirmā reaģētāja princips dzīvību glābšanai. NMPD redz to attīstīt tuvāko gadu laikā. Pirmais reaģētājs ir cilvēks, kurš, kamēr mediķi steidzas uz notikuma vietu, ir gatavs pirmais doties palīgā, ja tuvumā kādam ir dzīvību apdraudoša situācija.
Noturība krīzēs – drošāka sabiedrība, drošāka valsts
NMPD stratēģijas būtiska daļa ir gatavības stiprināšana dažādiem apdraudējumiem – sākot ar dabas katastrofām, tehnoloģiskām krīzēm līdz pat militāram apdraudējumam. Tā paredz lielu incidentu medicīniskajā pārvaldībā Latvijā ieviest starptautisko standartu MIMMS (Major Incident Medical Management and Support), kas prasa īpašu apmācību. Apmācību kurss ir obligāts visam medicīnas personālam, kas darbojas NATO operācijās. NMPD ir veicis priekšdarbus, lai varētu tikt uzsākta šīs sistēmas ieviešana arī mūsu valstī.
Līdz šim Latvijā katastrofu medicīnas sistēma ietvērusi tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, ko sniedz NMPD un slimnīcas. Tuvākajos gados plānots tajā integrēt arī kritisko pakalpojumu sniegšanu primārajā aprūpē un aptieku pakalpojumus krīzēs, stiprinot nozares darbības nepārtrauktību krīzēs un kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Eiropā ambulances komandās strādā paramediķi – tieši šim darbam sagatavoti profesionāļi, kuru kompetences nosaka starptautiski profesijas standarti. Arī Latvijai ir nepieciešams virzīties uz paramediķa profesijas ieviešanu, kas būtu akadēmiska līmeņa izglītība un nodrošinātu šajā nozarē strādājošajiem profesionālās izaugsmes iespējas.
Lai stiprinātu NMPD noturību krīzēs, dienests veiks virkni pasākumu – veidos īpašas traumu komandas, kas būs apmācītas pēc MIMMS principiem un sagatavotas darbam sarežģītu notikumu ar daudz cietušajiem vadībai. NMPD attīstīs infrastruktūru krīžu pārvaldībai un nozares rezervēm, kā arī veidos īpašus medicīniskos un tehniskos krīžu pārvaldības resursus (evakuācijas autobusi, mobilie konteineri, stratēģisko resursu pakotnes traumu komandām u.c.). Noturību krīzēs būtiski stiprinās arī pirmās palīdzības sniegšanā prasmīga sabiedrība.
