Komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš uzsvēra, ka cilvēkam, saņemot invaliditāti, ir skaidri jāsaprot, kādi pakalpojumi un atbalsts viņam pienākas. Šobrīd nereti cilvēks pats ir spiests meklēt informāciju vairākās iestādēs. Vienas pieturas aģentūras ieviešana un birokrātijas mazināšana ir būtiski soļi, kurus iespējams īstenot īsā laikā. Jārod arī vienkāršāki risinājumi stāvvietu karšu un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai, kā arī situācijās, kad invaliditāte ir acīmredzama vai īslaicīga. Tāpat svarīga ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, tāpēc jāveicina dialogs ar darba devējiem šajā jautājumā, atzīmēja G.Liepiņš.
Izvērtējot Valsts kontroles revīzijas secinājumus par invaliditātes noteikšanas un atbalsta sistēmu, deputāti secināja, ka, neraugoties uz normatīvo regulējumu, praksē sistēma joprojām ir sadrumstalota un nereti nesasniedz galveno mērķi – nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus.
2024.gadā Latvijā bija vairāk nekā 221 tūkstotis cilvēku ar invaliditāti, un šo personu skaits turpina pieaugt, norādīts Valsts kontroles revīzijā. Vienlaikus komisijā uzsvērts, ka būtiska daļa atbalsta joprojām tiek novirzīta pabalstiem, kamēr pakalpojumi – aprūpe, transports, rehabilitācija un mājokļa pielāgošana – daudzviet ir nepietiekami vai pieejami atšķirīgā apjomā dažādās pašvaldībās.
Deputāti vērsa uzmanību uz aprūpes atbalsta nepietiekamību, jo valsts pabalsts nesedz faktiskās pakalpojumu izmaksas, kā arī uz transporta atbalsta sadrumstalotību. Deputāti un Valsts kontrole arī aktualizēja jautājumu par invalīdu stāvvietu karšu saņemšanas kārtību, kas šobrīd rada lieku administratīvo slogu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Tāpat komisijas sēdē deputāti sprieda par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas kapacitāti – liela daļa ekspertu strādā virsstundas, bet daļa funkciju, tostarp darbnespējas lapu pagarināšana pēc 26 nedēļām, pēc būtības būtu risināma veselības nozarē.
Publisko izdevumu komisija atbalstīja Valsts kontroles sniegtos ieteikumus Labklājības ministrijai un aicināja atbildīgās iestādes tos ieviest. Deputāti uzsvēra, ka mērķim jābūt sistēmai, kur invaliditātes noteikšana un atbalsts ir savstarpēji sasaistīti, balstīti uz cilvēku vajadzībām un vienlīdzīgi pieejami neatkarīgi no dzīvesvietas.
