CSP infografika
No visiem reģioniem visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 1 135 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pašā galvaspilsētā – 1 090 eiro), Zemgalē – 866 eiro un Kurzemē – 816 eiro mēnesī, Vidzemē – 800 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Latgalē – 673 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Visaugstākie ienākumi iedzīvotājiem ar augstāko izglītību un darbspējas vecuma iedzīvotājiem
Pērn mājsaimniecībās, kurās galvenais ienākumu guvējs bija ar augstāko izglītību, ienākumi bija 1 213 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet mājsaimniecībās, kurās galvenais ienākumu guvējs bija algotu darbu strādājošais – 1 067 eiro mēnesī. Augsti ienākumi bija arī darbspējas (līdz 64 gadu vecuma) iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni – 1 256 eiro mēnesī.
Savukārt viszemākie ienākumi bija mājsaimniecībās, kurās galvenais ienākumu guvējs bija darba meklējumos, bez darba esoša persona, un ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija vien 435 eiro mēnesī. Zemāki ienākumi bijuši arī pensionāru mājsaimniecībām, kuru lielāko daļu ienākumu veidoja pensijas – 625 eiro mēnesī, kā arī mājsaimniecībām, kur galvenā pelnītāja izglītība nebija augstāka par pamatskolas izglītību – 654 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā.
Pieaug ienākumu plaisa starp trūcīgākajām un turīgākajām mājsaimniecībām
2024. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā2) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 317 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 2 084 eiro mēnesī jeb 6,7 reizes vairāk (2023. gadā – 6,3 reizes). Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 569 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 1 094 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
| Kvintiļu grupa | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | Ienākumu pieaugums 2024. g. pret 2023. g., % |
| Vidēji valstī | 630 | 678 | 740 | 848 | 950 | 12,0 |
| Pirmā (trūcīgākās mājsaimniecības) |
214 | 232 | 262 | 291 | 317 | 8,8 |
| Otrā | 367 | 412 | 461 | 527 | 569 | 7,9 |
| Trešā | 509 | 570 | 624 | 713 | 781 | 9,4 |
| Ceturtā | 721 | 801 | 869 | 994 | 1 094 | 10,1 |
| Piektā (turīgākās mājsaimniecības) |
1 408 | 1 476 | 1 592 | 1 860 | 2 084 | 12,1 |
| Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20)3 | 6,6 | 6,3 | 6,2 | 6,3 | 6,7 | - |
Skatīt OSP datubāzē: MIS060 un NNI020
Nabadzības riska slieksnis4 vienai personai – 699 eiro mēnesī
Pagājušajā gadā, palielinoties mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 699 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2023. gadā – 641 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2024. gadā sasniedza 1 468 eiro mēnesī (2023. gadā – 1 346 eiro mēnesī).
CSP infografika
Nabadzības riskam vismazāk pakļauti Rīgas reģionā dzīvojošie, vairāk – Latgales iedzīvotāji
Pērn nabadzības riskam bija pakļauti 404 tūkstoši jeb 22,0 % iedzīvotāju, viņu ienākumi bija zemāki par 699 eiro uz vienu personu mēnesī (2023. gadā – 21,6 % iedzīvotāju).
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgales reģionā (35,8 %), bet vismazākais – Rīgas reģionā (15,6 %), pašā galvaspilsētā – 17,3 %. Vidzemes reģionā nabadzības riskam bija pakļauti 26,8 % iedzīvotāju, Kurzemes – 25,1 % un Zemgales reģionā – 22,8 % iedzīvotāju.
CSP infografika
No Latvijas mājsaimniecībām vismazāk nabadzības riskam bija pakļautas mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un diviem apgādībā esošiem bērniem5 (7,0 %) un mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un vienu apgādībā esošu bērnu (9,8 %). Savukārt visaugstākais nabadzības risks bija vecākā gadagājuma (65 un vairāk gadi) iedzīvotājiem, kuri dzīvoja vieni (63,2 %).
Plašāks ieskats par iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un “Mājsaimniecību ienākumi”. Tuvākajā laikā būs pieejami arī divi informatīvie apskati šajā tematikā – 2026. gada 16. janvārī “Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā” un 2026. gada 23. janvārī “Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi Latvijā”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Dati iegūti no CSP 2025. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas, kas tika veikta no 31. janvāra līdz 15. jūlijam. Aptaujā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,9 tūkstošiem mājsaimniecību.
1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).
2 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
3 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).
4 Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas, t.i. augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu novērojumu centra vērtības jeb sadalījuma viduspunkta. Ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.
5 Apgādībā esoši bērni – visas personas vecumā no 0 līdz 17 gadiem, kā arī personas 18–24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.
