DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Samazināts administratīvais slogs, kā arī pilnveidota zvejas rīku izmantošana piekrastē

Valdība pirmdien, 22. decembrī, pieņēma grozījumus noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos, vienkāršojot pašvaldībām piešķiramo zvejas rīku limita izmaiņu administrēšanu un dodot iespēju starp pašvaldībām pārdalīt zvejas rīku limitu pēc zvejas rīku izmantošanas efektivitātes izvērtējuma. Ar to tiks samazināts administratīvais slogs iestādēm un uzlabota zvejas rīku izmantošanas efektivitāte un to pieejamība aktīvākajiem piekrastes zvejniekiem, sniedzot pēc iespējas lielāku saimniecisko labumu vietējiem jūras piekrastes reģioniem.

Lai samazinātu administratīvo slogu, turpmāk pašvaldībām iedalītais zvejas rīku pamatlimits un turpmāko zvejas rīku limitu maiņu Zemkopības ministrija varēs administrēt nevis katru gadu gatavojot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kā tas bija līdz šim, bet gan vienkārši ievadot nepieciešamo informāciju par limitu izmaiņām valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (LZIKIS), kurā šīs ziņas būs pieejamas gan zvejniekiem, gan pašvaldībām, gan kontrolējošām institūcijām.

Savukārt, lai uzlabotu zvejas rīku limitu izmantošanas efektivitāti un palielinātu zvejas rīku limitu pieejamību aktīvākajiem un spējīgākajiem piekrastes zvejniekiem, noteikumu grozījumi paredz veikt pašvaldībām iedalīto zvejas rīku izmantošanas efektivitātes izvērtējumu. Proti, no pašvaldībām, kurās zvejas rīku limiti paliek neiedalīti vietējiem zvejniekiem, zvejas rīku limitus varēs pārdalīt pašvaldībām, kurās ir liels pieprasījums pēc zvejas rīku limitiem un tas nevar tikt apmierināts ar esošo limitu apjomu. Turklāt zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu turpmāk varēs izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā (novada jebkura pagasta piekrastē), ja tas būs paredzēts ar pašvaldību noslēgtajā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā un, kā arī, ja to pieļaus konkrēto zivju sugu limitu izmantošanas nosacījumi.

Tāpat paredzēta iespēja piekrastes zvejniekiem iedalīt selektīvus zvejas rīkus, kas samazinātu nevēlamu citu sugu piezveju. Selektīvs zvejas rīks ir zvejas rīks, kas pielāgots konkrēta izmēra zivju un (vai) noteiktu zivju sugu zvejai, un tos, atbilstoši zinātnes ieteikumiem, varētu būt iespēja pielietot arī lielākā skaitā, nekā neselektīvus zvejas rīkus.

Turpmāk lucīšu murdu limits vairs nebūs iedalāms pašpatēriņa zvejai. Tā kā lucīšu murdu tehniskie parametri ir atbilstoši komerciālās zvejas veidam, nav pamata pašpatēriņa zvejā izmantot šādus zvejas rīkus. Lucīšu nozvejas apjoms, ja šos rīkus izmanto pašpatēriņa zvejā, potenciāli var būt vienlīdzīgs ar nozvejām komerczvejā.

Grozījumi paredz izmaiņas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētu, Ādažu, Tukuma, Ventspils, Limbažu, Saulkrastu un Talsu novada pašvaldību zvejas rīku pamatlimitos jūras piekrastes ūdeņos.

Noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"" stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI