A. Grišins Latvijas policijas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē, savukārt pirms tam bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju viņš ieguvis Latvijas Universitātē. Savas zināšanas A. Grišins pastāvīgi papildinājis dažādos kursos un mācībās.
A. Grišins Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu ieņem jau vairāk nekā 12 gadus. Pirms tam A. Grišins ieņēmis dažādus amatus Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, tostarp pildījis priekšnieka pienākumus, kā arī ieņēmis dažādus amatus Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldē. A. Grišins savu karjeru policijā sācis 1991. gadā.
A. Grišinam piešķirti tādi valsts apbalvojumi kā Viestura ordeņa III šķira un Ministru kabineta Atzinības raksts.
Pretendentu atlase noritēja trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt NMP priekšnieka amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un prezentēja savu redzējumu par NMP prioritātēm un attīstību, lai sasniegtu likumā noteikto mērķi – nodrošināt valsts un sabiedrības drošību un drošumu, aizsargāt valsts finansiālās un ekonomiskās intereses, lai veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, godprātīgu nodokļu nomaksu un muitas saistību izpildi. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences.
Konkursā pieteicās seši pretendenti, uz konkursa otro kārtu tika virzīti pieci. Uz konkursa trešo kārtu tika virzīti divi pretendenti, kuri bija ieguvuši augstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents – A. Grišins – tika ieteikts iekšlietu ministram, kurš nolēmis pretendentu virzīt apstiprināšanai amatā Ministru kabinetā. NMP priekšnieku pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā amatā ieceļ iekšlietu ministrs.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Komisijas sastāvā bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, kā arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Par pretendentu novērtēšanas procesa neatkarīgo novērotāju bija uzaicināts Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Nodokļu un muitas policija ir tiešās pārvaldes iestāde, kura tiks izveidota ar 2026. gada 1. janvāri. Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 2. panta pirmā daļa paredz, ka Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Saeima, 2025. gada 3. decembra sēdē 2. (galīgajā) lasījumā pieņēma grozījumus Nodokļu un muitas policijas likumā, kuri paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policija atradīsies iekšlietu ministra pārraudzībā.
