Patlaban noteikumi nodoti sabiedriskajai apspriešanai, un iedzīvotāji savus viedokļus var paust līdz 8. decembrim portālā riga.lv sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”.
Noteikumi attiecas uz dzīvojamām telpām, kuras izīrētas pirms dzīvojamo māju privatizācijas sākšanas, līdz 1995. gada 25 .jūlijam. Šādi izīrētas apmēram 3500 dzīvojamās telpas, kuras saskaņā ar „Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu” īrnieks joprojām var iegūt īpašumā.
Tā kā atbilstoši iepriekš pastāvējušajai praksei ar īrniekiem tika slēgti beztermiņa līgumi, līdz Dzīvojamo telpu īres likuma stāšanās spēkā pašvaldībai nebija tiesisku iespēju vienpusēji grozīt vai izbeigt noslēgtos beztermiņa līgumus, kā rezultātā pašvaldība dzīvojamā fonda trūkuma apstākļos tika saistīta ar beztermiņa īres attiecībām ar personām, kurām nepienākas palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Tagad, ņemot vērā likuma prasības, pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus, kas paredz īres līgumu slēgšanu uz pieciem gadiem, kas pašvaldības ieskatā ir pietiekams termiņš, lai īrnieks izdarītu izvēli – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atsavināt īrēto dzīvojamo telpu, sameklēt citu mājokli vai vērsties pašvaldībā pēc palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Vienlaikus noteikumu projektā ir paredzēts īsāks līguma termiņš gadījumos, kad īrniekam ir ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādi, dzīvojamajā telpā konstatējama nelikumīga pārbūve vai dzīvojamās mājas, kurā atrodas dzīvojamā telpa, tehniskais stāvoklis nepieļauj ilgtermiņa īres līguma slēgšanu.
Dzīvojamās telpas, kuras līdz īres līguma termiņa beigām īrnieki nebūs atsavinājuši, Pašvaldība varēs izmantot pašvaldības funkcijas – sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā – izpildei.
Jaunie noteikumi paredz nosacījumus, kuri ir būtiski pašvaldības kā dzīvokļu īpašnieces interešu aizsardzībai un dzīvojamā fonda saglabāšanai, t.sk. aizliegums nodot dzīvojamo telpu apakšīrē, pienākums uzturēt lietošanas kārtībā dzīvojamajā telpā esošās komunikācijas un iekārtas, nepieciešamības gadījumā veikt remontdarbus, apdrošināt ar dzīvojamās telpas īri saistīto civiltiesisko atbildību, deklarēt savu dzīvesvietas adresi īrētajā dzīvojamajā telpā un nodrošināt, ka savu dzīvesvietas adresi tajā deklarē citi īres līgumā iekļautie ģimenes locekļi, nodrošināt speciālistiem piekļuvi dzīvojamajā telpā esošajām komunikācijām un būvkonstrukcijām u.c.
