DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. novembrī, 2025
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Valmierā notiks “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi XI”

Publicitātes foto.

5. un 6. decembrī Valmieras muzejā notiks starptautiskā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi XI” (JVZL). Lasījumos uzstāsies 29 jaunie vēsturnieki, kuru tēmas skar dažādus politiskos, sociālos, reliģiskos, militāros un starptautisko attiecību aspektus laika posmā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Lasījumus aicināts klausīties ikviens interesents.

Atklājot konferenci, jau tradicionāli tiks atvērts rakstu krājums “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi X”.

Konferences pirmajā dienā ar referātu par publisko runu viduslaiku Livonijā uzstāsties doktora grāda kandidāte Liene Rokpelne, savukārt otrajā dienā doktora grāda kandidāts Mārcis Kalniņš vadīs diskusiju par mākslīgā intelekta radītajām iespējām un izaicinājumiem vēstures pētniecībā.

Konferences programma skatāma Valmieras muzeja tīmekļvietnē valmierasmuzejs.lv.

JVZL ir ikgadēja tradīcija, kas Valmierā notiks jau 11. reizi. Konference ir kļuvusi par platformu jaunajiem vēsturniekiem, ļaujot dalīties ar savu pētījumu rezultātiem un izkopt profesionālās un akadēmiskās prasmes. Konference novērtēta arī muzeju nozarē, iegūstot Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu 2024.

Konferences pirmās dienas darba valoda būs angļu, bet otrās – latviešu. Apmeklējums ir bez maksas, iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Starptautisko konferenci “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi XI” rīko Valmieras muzejs un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Vītauta Dižā universitāti Kauņā, Lietuvas vēstures institūtu un Tartu Universitātes Vēstures un arheoloģijas institūtu. Konferenci atbalsta Valsts pētījumu programmas projekts “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (projekta nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003).

Jautājumu gadījumā lūgums sazināties, rakstot uz e-pastu anna.norvele@valmierasnovads.lv vai zvanot pa tālr. 64207636.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI