Saeimas Analītiskais dienests šodien prezentēja izpēti – “Valsts materiālās rezerves kā civilās aizsardzības elements ārvalstīs: Somijas, Izraēlas un Jaunzēlandes prakse”, kas veikta pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ierosinājuma.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis sacīja, ka šī izpēte palīdzēs komisijas darbā. Ieklausoties citu valstu pieredzē, varam pieņemt tālejošus lēmumus valsts attīstībai krīzes apstākļos. Ir būtiski domāt par nākotni, veidot izpratni un gatavību izšķirošos brīžos, lai spētu palīdzēt sabiedrībai. Daudzās jomās – tostarp materiālo rezervju pārvaldībā – ir nepieciešamas likumu izmaiņas un kvalitatīvi risinājumi. Šis pētījums sniegs tam pamatu.
Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Vivita Vīksniņa uzsvēra, ka dzīvojam izaicinājumu pilnā laikā, tādēļ jābūt gataviem nodrošināt piekļuvi būtiskām precēm pat tad, ja tas ir apgrūtinoši. Materiālās rezerves kalpo kā drošības spilvens, un to uzturēšana izmaksās daudz mazāk nekā seku novēršana krīzes laikā. Ir valstis, kas savas rezerves publiski atklāj, un citas, kas to nedara. Pārtika, medikamenti, degviela un citas būtiskas preces – tās jāplāno ar dažādiem termiņiem un specifikām. Piemēram, Somijā pastāv plaša sadarbība starp valsti un privāto sektoru, bet Jaunzēlandē plānots izveidot speciālu pētniecības institūtu materiālo rezervju pārvaldībā, sacīja V. Vīksniņa. Viņa piebilda, ka ierasti risinājumi vairs nav pietiekami – nepieciešama daudzveidība un specifiski risinājumi dažādām nozarēm, kas integrēti kopējā civilās aizsardzības sistēmā. Turklāt valsts noturība krīzēs ir visas sabiedrības kopīgs uzdevums.
Saeimas Analītiskais dienests apzinājis, kā valsts materiālās rezerves tiek pārvaldītas Somijā, Izraēlā un Jaunzēlandē – valstīs, kurās sagatavotības kultūra ir cieši saistīta ar sabiedrības noturību. Papildu apskatā aplūkotajām valstīm, diskusijā eksperti sprieda arī par Ukrainas pieredzi.
Ekspertu paneļdiskusijā piedalījās Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle, bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers un Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Vivita Vīksniņa. Eksperti kopumā sprieda par Latvijas gatavību krīzēm, koordinācijas nozīmi, psiholoģisko noturību un materiālo rezervju kvalitāti, kā arī par mācībām, ko Latvija var gūt, lai efektīvāk pārvaldītu nākotnes krīzes.
Saeimas Analītiskais dienests līdz šim ir veicis 33 tematiskos apskatus un 22 plašākus pētījumus. Deputātiem šie pētījumi palīdz pieņemt lēmumus, balstoties uz faktiem un analīzi, uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
