DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 1 minūte
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts aizsardzība

Aizsardzības ministrija ar universitātēm parakstīs sadarbības līgumus par pētniecības un inovāciju stiprināšanu

Trešdien, 12. novembrī, pulksten 11.00, Aizsardzības ministrijā notiks svinīga sadarbības līgumu parakstīšana starp Aizsardzības ministriju un četrām zinātnes universitātēm – Latvijas Universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa Universitāti.

Šo līgumu parakstīšana iezīmēs būtisku soli ceļā uz ciešāku sadarbību starp valsts aizsardzības nozari un Latvijas akadēmisko vidi, stiprinot kopīgu apņemšanos attīstīt zinātni, pētniecību un inovācijas valsts drošības labā.

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Arhipova, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna un Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI