Šajā domes sasaukumā pirmo 100 dienu laikā aizvadītas septiņas domes sēdes un izskatīti 277 jautājumi, kā arī notikušas 56 komitejas sēdes, kurās izskatīti 399 jautājumi.
“Pirmajās 100 dienās esam veikuši nozīmīgus priekšdarbus, lai Rīga kļūtu par valsts ekonomikas motoru. Esmu pārliecināts, ka bez Rīgas izaugsmes nav iespējams dubultot valsts ekonomiku, tāpēc nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai un uz izaugsmi vērstai – ja pievienotā vērtība tiek radīta Rīgā, nodokļiem jāpaliek pilsētā. Īpaši vēlos izcelt divus panākumus, kas uzlabos rīdzinieku ikdienu. Pirmkārt, nākamgad Rīgai izlīdzināšanas fondā būs jāiemaksā mazāk, kas dos lielāku finansiālo brīvību ieguldījumiem izglītībā, infrastruktūrā un pilsētvidē, vienlaikus stiprinot visas Latvijas ekonomiku. Otrkārt, esam vienojušies ar finanšu ministriju par finansējuma nodrošināšanu Vanšu tilta rekonstrukcijai, tas ir būtisks solis, jo bez šīs vienošanās būvdarbi 2027. gadā nebūtu iespējami,” akcentēja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
Kā norādīja Rīgas mērs, izveidota stabila, valstiska koalīcija, nosargājot pilsētu no prokremlisku spēku ietekmes, panākti būtiski lēmumi ekonomikas jomā, tostarp mazāks iemaksu apjoms izlīdzināšanas fondā un finansējuma nodrošināšana Vanšu tilta rekonstrukcijai, kas stiprinās gan pilsētas, gan valsts izaugsmi. Pēc piecu gadu pārtraukuma Ārtelpas un mobilitātes departaments ieguvis pastāvīgu vadību, sākot redzamas pārmaiņas satiksmes un pilsētvides attīstībā, tostarp jaunu gājēju pāreju izbūvi un gājēju ielu izmēģināšanu, pagaidām centrā, bet vēlāk arī citās apkaimēs.
Tāpat notiek sarunas par tramvaja līniju pagarināšanu un ūdens satiksmes attīstību, lai sabiedriskais transports kļūtu par ērtāko pārvietošanās veidu pilsētā. Vasaras lielie notikumi, tostarp EuroBasket un skolēnu dziesmu un deju svētki, noritēja sekmīgi, apliecinot pilsētas spēju vienlaikus nodrošināt drošību, radīt ekonomisku pienesumu un veidot cilvēcīgu Rīgu, informēja V. Kleinbergs.
“Uzskatu, ka pirmajās 100 dienās paveikts fundamentāli daudz. Noslēdzām Uzvaras parka renovāciju, izveidojot to par vienu no mūsdienīgākajiem un skaistākajiem Eiropas pilsētu parkiem ar daudzpusīgu un plašu aktīvo un sporta zonu. Esam sākuši pirmās atjaunotās Latvijas laikā sākumskolas Mežaparkā būvniecību,” akcentēja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks
Politiķis norādīja, ka nākamo divu gadu laikā 141 patvertnes tiks pārveidotas atbilstoši 3. kategorijas patvertņu prasībām. Tam tiks novirzīts valsts piešķirtais ERAF plānotais finansējums 5,8 miljonu eiro apmērā un aptuveni 10 miljoni eiro pašvaldības finansējuma.
“Turpinām intensīvi atjaunot izglītības iestādes Rīgā, tostarp sporta laukumus pie skolām. Šoruden ir jau pabeigti vai tūlīt tiks pabeigti četri āra sporta laukumi. Drīzumā atklāsim Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības un video novērošanas centru. Tāpat rīdzinieku un Rīgas nākotnes drošībai esam sākuši nelegālās imigrācijas izskaušanu,” atzīmēja E. Ratnieks.
“Iepriekšējais Rīgas domes sastāvs veica pagrieziena punktu galvaspilsētas attiecībās ar valdību, pēc ilgstoša laika nodrošinot, ka valsts un galvaspilsēta atkal sadarbojas un pieņem valstiskus lēmumus. Šīs labās iestrādes ir svarīgi turpināt, tādēļ jaunā domes sasaukuma laikā esmu ticies ar ministriem visās manās atbildības jomās – izglītībā, veselībā, labklājībā, lai vienotos par prioritātēm un kopīgi veicamiem darbiem. Visās jomās ir gan jau paveikti darbi, gan sāktas jaunas iniciatīvas, tomēr kā vienu svarīgāko darbu vēlos izcelt pāreju uz mācībām latviešu valodā – šo reformu politiski esam virzījuši un par to nelokāmi iestāsimies. No IKVD monitoringa zināms, ka divās trešdaļās skolu Latvijā latviešu valodas ieviešana notiek bez aizķeršanās, bet vienā trešdaļā ir izaicinājumi un ar tiem mēs strādājam. Reformas sekmīgai ieviešanai un lai latviešu valoda būtu vienīgā saziņas valoda skolā, ir svarīga skolu direktoru līderība un drīzumā nākšu klajā ar rīcības plānu gan skolu monitoringam, gan skolu un papildus pedagogu motivācijai,” informēja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.
Vicemērs norādīja, ka ir atjaunota Rīgas skolu direktoru padome, kas būs nozīmīga platforma ikdienas darbā, plānojot un ieviešot prioritātes izglītības jomā Rīgā. Tāpat vēl viens svarīgs darbs izglītības jomā, pie kā notiek darbs kopā ar ministriju, ir pieteikšanās vidējai izglītībai – lai tā nākamā gada pavasarī tas notiktu bez aizķeršanās.
Savukārt, runājot par ģimenēm un demogrāfiju, V. Ķirsis uzsvēra, ka ir paaugstināti piedzimšanas pabalsti, ieviests pašvaldības nodrošināts atbalsts jaunajām ģimenēm un jaunas pašvaldības atbalsta programmas grūtībās vai atkarībās nonākušiem jauniešiem, kā arī sākta Sociālā dienesta reorganizācija.
Tāpat organizēti dažādi pasākumi pilsētā - Jauniešu dziesmu un deju svētki, Eurobasket, Rīgas svētki, kā arī notiek gatavošanās novembrim – Latvijas valsts svētku un patriotu mēnesim. Turpinot “Mana Latvija – mana atbildība” tēmu, šogad Rīgas noformējumā dominējošais būs Lāčplēša simbols un fakts, ka šogad svinam 90. gadadienu Brīvības piemineklim, mūsu brīvības simbolam. Šis ir Straumes zelta gads, tādēļ līdz pat gada beigām pilsētā uz burtiem “Rīga” būs Straumes varoņi. Tiek domāts par koncepciju, kur vēlāk tos izvietot visus vienuviet, informēja vicemērs.
“Rīga nevar attīstīties fragmentāri, kā atsevišķi projekti vai nozares. Mums jāizveido sadarbības mehānisms starp Rīgu un Pierīgu, kas funkcionē kā vienots organisms it īpaši satiksmes organizācijā un veido kvalitatīvu dzīves vidi iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šīs pirmās 100 dienas esmu veltījis tam, lai saliktu kopā šo sistēmu un sāktu procesus, kas nesīs ilgtermiņa rezultātu. Mobilitāte nav tikai ceļi un autobusi, tā ir cilvēku ikdienas ērtība un iespēja izvēlēties ilgtspējīgu pārvietošanos. Rīgas centram jāatdzīvojas, kļūstot par vietu, kur gribas dzīvot un strādāt. Un Daugava – mūsu pilsētas mugurkauls, beidzot ir jāatver cilvēkiem, jāattīsta ūdens transports un jāveido pieejamas, drošas ūdensmalas. Rīga mainās pakāpeniski, bet mērķtiecīgi, ar skatu uz nākotni un cilvēku dzīves kvalitāti,” uzsvēra Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks.
M. Sprindžuks, atskatoties uz pirmajām 100 dienām amatā, iezīmēja trīs savstarpēji saistītus virzienus – ilgtspējīgu mobilitāti, vēsturiskā centra atdzīvināšanu un ūdensmalu attīstību. Sākta Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāna ieviešana, notikušas tikšanās ar Pierīgas pašvaldībām, Satiksmes ministriju, Autotransporta direkciju un “Rīgas satiksmi”, lai vienotos par sabiedriskā transporta tīkla paplašināšanu un sakārtošanu. Vienlaikus tiek virzīts Rīgas vēsturiskā centra tematiskais plānojums un sagatavota Zemo emisiju zonas ieviešana, pārskatot arī būvatļauju un infrastruktūras nodevu sistēmu, lai atvieglotu attīstību un investīcijas centrā.
Savukārt attiecībā uz ūdensmalām – Rīgai šobrīd nav vienotas politikas, tāpēc tās izstrāde ir viens no nākamajiem uzdevumiem, lai izmantotu pilsētas upju un ezeru potenciālu, attīstot pasažieru pārvadājumus uz ūdens un sakārtojot piestātņu infrastruktūru, norādīja vicemērs.
