Diskusijās par ilgtspējīgiem būvmateriāliem un kultūraugu izmantošanu tika izcelts, ka kaņepes un citi augi spēj sniegt būtisku pienesumu gan būvniecībā, gan lauksaimniecībā. Kaņepes, ja tās labi ieaug, efektīvi nomāc nezāles un nodrošina augstu produktivitāti, tomēr to audzēšanai nepieciešams mēslojums un specializēta novākšanas tehnika. Latvijā šai kultūrai ir sena pieredze, taču nozarei šobrīd raksturīgs izaicinājums – trūkst pārstrādes jaudu.
Kā viens no nozīmīgākajiem piemēriem izcelts kaņepju betons. Tas ne tikai nodrošina efektīvu siltumizolāciju un tvaika caurlaidību, bet arī palīdz saglabāt vēsturisko ēku ilgmūžību. Tāpat pieredze ar salmu māju būvniecību apliecina, ka dabīgie risinājumi var būt ugunsdroši un radīt veselīgu mikroklimatu, saglabājot siltumu mājās, atšķirībā no mākslīgajiem materiāliem, kas bieži rada vēsuma sajūtu.
Papildu kaņepēm uzmanība pievērsta arī citām alternatīvām kultūrām, tostarp graudzālēm ar mazām lapām – piemēram, miskantei un miežabrālim –, kā arī ilggadīgajiem kokaugu stādījumiem agro mežsaimniecības sistēmās. Vienlaikus norādīts, ka šādu risinājumu plašākai ieviešanai nepieciešami skaidrāki normatīvie regulējumi.
Svarīga diskusijas daļa bija sabiedrības izglītošana. Tika akcentēts, ka nepieciešams vairāk skaidrot atšķirības starp dzīvi mākslīgā un dabīgā vidē, parādot, kā ilgtspējīgi materiāli palīdz veidot drošas, dabai un veselībai saudzīgas un ilgmūžīgas mājas. Lai šī industrija spētu attīstīties ilgtermiņā, būtiski nodrošināt kvalitatīvu un daudzfunkcionālu izejmateriālu pieejamību, kas atbilst mūsdienu būvniecības prasībām un vienlaikus stiprina vietējo ekonomiku.
Projekta vadītāja Inguna Kucina uzsver: “Vidzemes plānošanas reģions ir politikas dokumentu turētājs un ieviesējs, tomēr projektos mums ir būtiska praktiskā pieeja. Ir svarīgi, lai sava darba rezultātā veidojam ilgtspējīgu un tiešām labu dzīves vidi vietējiem iedzīvotājiem. Projektā ABC jau ir cieša sadarbība ar praktiskajiem darītājiem – Vidzemes Augstskolas Jaunās būvniecības skolu, taču šodien Paraugtipogrāfijas telpās pulcējām pētniekus, lauksaimniecības, būvniecības un finanšu nozares pārstāvjus – tas ir pirmais solis, lai veidotu ekosistēmu, kas tuvākajos gados kopīgi strādās pie agrobūvniecības virziena stiprināšanas. Tā kā diskusijas nerimās, ir skaidrs, ka tēma ir aktuāla un vēlme darīt ir.”
Paneļdiskusijā piedalījās: Jānis Butkevics (diskusijas moderators, ilgtspējīgas būvniecības pētnieks), Jānis Saulītis (rudzu salmu paneļu ražotājs), Dagnija Lazdiņa (Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece), kā arī Austris Kozuliņš (SIA Fure Biostone vadītājs) un Uģis Pauriņš (Hemp Eco Systems vadītājs).
Šī paneļdiskusija kalpo kā nozīmīgs pamats turpmākajām projekta aktivitātēm, rosinot gan zinātniekus, gan uzņēmējus, gan politikas veidotājus kopīgi strādāt pie tā, lai lauksaimniecības izcelsmes būvmateriāli kļūtu par neatņemamu ilgtspējīgas būvniecības sastāvdaļu Latvijā un plašākā reģionā.
Diskusijas turpināsies 16. oktobrī tiešsaistē, bet 31. oktobrī Valmierā notiks otrā iesaistīto pušu sanāksme klātienē.
Par projektu
Šis pasākums tika organizēts INTERREG EUROPE programme 2021–2027 projekta Agro Building Carbon/ABC ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot reģionālās politikas instrumentus, lai radītu ekonomiskās iespējas bioloģiskas izcelsmes būvmateriālu ražošanai un ar tiem saistītajai vērtību ķēdei. Šo mērķi plānots sasniegt, apgūstot labas prakses piemērus attiecībā uz šiem materiāliem un ar tiem saistītajām atbalsta politikām, jo īpaši oglekļa piesaistes sertifikāciju.
Vairāk par projektu skatīt šeit.
