“Budžeta komisija šodien vienojās veidot darba grupu, kurā aicinām strādāt pārstāvjus no visām publisko iepirkumu jomā iesaistītajām pusēm. Strādāt plānots ne tikai, lai pilnveidotu pašu procesu, bet arī, lai panāktu efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu iepirkumos,” akcentē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Komisijas priekšsēdētāja informē, ka sākotnēji izmaiņas iepirkumu procedūrās pirms diviem gadiem bija sagatavojis Ministru kabinets. Šogad priekšlikumus sagatavojusi finanšu ministra izveidota darba grupa. Tās uzdevums bija vērtēt publiska iepirkuma rezultāta un finanšu, kā arī iepirkuma procesa efektivitāti. “Darba grupā skatīsim abos likumprojektos iekļautos regulējumus, lai reformas rezultātā iepirkumu sistēma kļūtu efektīvāka, sniedzot ieguvumus vairākos līmeņos – lielāku elastību un rīcības brīvību pasūtītājiem iepirkumu organizēšanā un līgumu noslēgšanā, plašākas iespējas dalībai iepirkumos un uzlabotu publisko iepirkumu pārskatāmību sabiedrībai,” norāda A. Čakša.
Izmaiņas publisko iepirkumu jomā paredz atteikties no nacionālajām iepirkuma procedūrām, piemērojot tās no Eiropas Savienības līgumcenu sliekšņiem – no 143 tūkstošiem eiro precēm un pakalpojumiem, savukārt 5,5 miljoniem eiro būvdarbiem. Tāpat paredzēts, ka visiem pasūtītājiem būs jāpublicē savu iepirkumu plāni, informācija par noslēgtajiem līgumiem un to faktisko izpildi.
Paplašināt paredzēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) funkcijas. Birojs kā centrālā publisko iepirkumu jomas vadības iestāde pārraudzīs iepirkumu veiktspējas rādītāju izpildi, kopējos sistēmas rādītājus un datus, kā arī noteiktās jomās ģenerēs references cenas. Paredzēts, ka IUB nodrošinās digitālo infrastruktūru – uzturēs un attīstīs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu.
Lai iepirkumos īstenotu ilgtspējas principus, attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju, paredzēta iespēja veidot kompetences centrus, kuru darbības ietvaru noteiks Ministru kabinets.
Reformas ietvaros noteikts pienākums pašvaldībām pašām vadīt iepirkumu sistēmu, kā arī plānots paplašināt centralizēti iepērkamās preču un pakalpojumu grupas. Izmaiņas regulējumā paredz arī citus pilnveidojumus, lai, īstenojot strukturālu publisko iepirkumu sistēmas reformu, tā kļūtu maksimāli elastīga iepirkumā iesaistītajām pusēm un ļautu ātrāk nonākt pie iepirkuma rezultātā iegādājamās preces, pakalpojuma vai būvdarbiem.
Lai plānotās izmaiņas publisko iepirkumu jomā varētu stāties spēkā, tās vēl trijos lasījumos jāskata Saeimai.
