“Jānis Čakste bija viens no izcilākajiem demokrātiem, kura vārds izcelts arī pasaules līmenī. Bija laiks, kad šī piemiņas vieta tika aizliegta, bet kalpoja par iedvesmu demokrātija atjaunošanai. Jūtos īpaši gandarīts, ka Rīgai ir bijusi iespēja pēc zināma laika notīrīt un atjaunot šo ansambli, kas apliecina mūsu un Čakstes vēsturisko mīlestību pret Latviju. Valsts pirmā prezidenta 166. dzimšanas dienas nedēļā, iepazīstoties ar paveikto, rodas īpašas sajūtas, ka piemineklis un tā priekšlaukums atkal kļūst par vietu, kur godināt mūsu pirmo prezidentu,” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.
Mājokļu vides departamenta Kapsētu pārvalde šovasar piemineklim veikusi vispārēju granīta virsmu tīrīšanu, virsmu specializēto tīrīšanu ar mikroabrazīvu, lokālu šuvju iestrādi, izmantojot poliuretāna blīvlīstes un virsmu apstrādi ar ilgstošas iedarbības biocīdu. Tāpat darbu gaitā veikta ceļa seguma un pieminekļa priekšlaukuma atjaunošana.
Piemineklis veidots no deviņus metrus augstas stēlas ar J. Čakstes portretu profilā, zem tā ir uzraksts “Jānis Čakste. 1859–1927”, virs portretreljefa – krusts. Abās pusēs izliektas, no granīta kvadriem mūrētas sienas, kuru sānu daļās reljefā izkalti sēru tēli – kreisajā pusē jauna sieviete noliektu galvu, labajā – senlatviešu karavīrs ar vairogu, kurš nodzēš dzīvības lāpu. Mākslas darba autori bija tēlnieks Kārlis Jansons un arhitekts Alfrēds Birkhāns.
Publicitātes foto.
Kapa pieminekli atklāja 1935. gada 14. septembrī. Padomju okupācijas režīma laikā J. Čakstes pieminekli norobežoja ar liepu dzīvžogu un soliņiem. Sava veida politisks protests bija svecīšu nolikšana pie pieminekļa mirušo piemiņas dienā, pret kuru iespēju robežās cīnījās padomju milicija.
