Pilotprojektu “Elpo, Rīga!” iedvesmojusi Londonas pieredze – projekts “Breath London”. Lai ievāktu datus par gaisa kvalitāti dažādos Londonas mikrorajonos, aktīvi tiek iesaistītas vietējās kopienas.
“Vienā no pētījumiem piecās pamatskolās vairāk nekā 250 bērni un 30 skolotāji nēsāja savās mugursomās iestrādātus sensorus. Tādējādi, dodoties no mājām uz skolu un atpakaļ, viņi reāllaikā kartēja gaisa piesārņojumu, ļaujot pētniekiem iegūtos datus sasaistīt ar skolotāju un skolēnu ikdienas maršrutiem. Paralēli tam skolās notika arī nodarbības par gaisa kvalitāti,” stāsta Alise Pizika, pilotprojekta “Elpo, Rīga!” vadītāja, “Pētījumos iegūtie rezultāti palīdzēja veikt datos balstītas izvēles: izvēlēties ikdienas maršrutus, kuros mazāks gaisa piesārņojums, kā arī mazināt dažādus negatīvus ieradumus, piemēram, darbināt automašīnas motoru tukšgaitā pie skolu vārtiem. Papildus tam tika arī pētīti skolēnu un vecāku pārvietošanās paradumi, lai saprastu, vai tie mainās pēc tam, kad viņi ieguvuši informāciju par privātā transporta radīto piesārņojumu pie skolām. Iegūtie dati tiek izmantoti, lai atbalstītu projekta “School Streets” (Skolu ielas) pieeju un citus satiksmes mazināšanas pasākumus pie skolām.”
Pilotprojektā “Elpo, Rīga!” iesaistījušās vairākas Rīgas centra skolas – Rīgas Kultūru vidusskola, Rīgas 21. vidusskola, Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, Rīgas 49. vidusskola un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Sākot no septembra līdz pat ziemai pie šo skolēnu somām būs piestiprināti gaisa kvalitātes sensori. Dodoties savās ikdienas gaitās, skolēni ievāks datus par gaisa tīrību Rīgas centrā. Iegūtie dati sniegs precīzāku kartējumu, kurās Rīgas centra ielās, kuros laikos un kādos laika posmos gaisa piesārņojums ir vislielākais. Tas sniegs iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus, izvēloties visoptimālākos risinājumus Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis un Latvijas Universitātes pētnieks, uzsver, ka pētīti tiks ne tikai sensoru iegūtie dati, bet arī skolēnu priekšstati un mobilitātes paradumi: “Mēs vērtēsim, vai un kā, veicot gaisa monitoringu Rīgā, mainās skolēnu pārvietošanās paradumi. Pētīsim, kāda ir viņu attieksme pret drošību un vidi. Galveno uzmanību pievērsīsim tam, kādi faktori – piemēram, infrastruktūra, vecāku atbalsts vai draugu ietekme – veicina vai kavē videi draudzīgu mobilitāti. Šie dati palīdzēs mums saprast, kas patiešām strādā, un sniegs praktiskus ieteikumus Rīgas pašvaldībai, lai veidotu drošāku un ilgtspējīgāku pilsētvidi.”
Paralēli datu ieguvei, pilotprojekta norises laikā skolēni kopā ar savu skolu zinību skolotājiem padziļināti iepazīs dažādus gaisa piesārņojuma veidus un izplatību, Eiropas Savienības un Latvijas politiku šajā jomā, datu analīzi un vizualizāciju, “zaļo arhitektūru”, kā arī gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Ar iegūto pieredzi un zināšanām viņi dalīsies ar saviem vienaudžiem, to darot gan digitālajā vidē, gan klātienē.
Pilotprojektu “Elpo, Rīga!” “NetZero Cities” programmas “PilotCities” ietvaros īsteno Rīgas enerģētikas aģentūra un biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Tā ilgtermiņa mērķis ir pilsētas emisiju samazināšana, gaisa kvalitātes uzlabošana, mainot sabiedrības mobilitātes paradumus. Šobrīd Rīgā dominē personīgais transports, radot būtisku slodzi gaisa kvalitātei. Sabiedriskais transports – autobusi, tramvaji, trolejbusi – vidēji rada mazāku piesārņojumu kā privātās automašīnas. Privātais transports ir avots ap 43% no pilsētas kopējām CO2 emisijām. Lielākā transporta slodze ir novērojama Rīgas centrā un tam blakus esošajās teritorijās. Noteiktos laika posmos iedzīvotāju darba vai mācību dēļ tajās veidojas izteikti blīva transporta plūsmas. Tā rezultātā satiksme, īpaši rīta un vakara stundās, tiek pārslogota. Tas pasliktina gaisa kvalitāti un veicina CO2 emisiju pieaugumu.
Kopš pagājušā gada oktobra Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir uzsācis darbu pie Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2026.–2030. Plānots, ka līdz 2050. gadam pilsētas sabiedriskais transports kļūs aizvien dominējošāks – tiks paplašinātas tramvaja līnijas, izveidota vienota biļešu sistēma visā Rīgas reģionā, ierobežotas autostāvvietas centrā, kā arī palielināts veloceliņu tīkls. Mērķis ir veidot kompaktāku, veselīgāku, klimatam draudzīgāku un ekonomiski dzīvotspējīgāku pilsētu, kur iedzīvotāji vairāk pārvietojas ar kājām, velosipēdu un sabiedrisko transportu.
Projekta mājaslapa: https://rea.riga.lv/elpo-riga/.
