Latvijā publiskie iepirkumi ir nozīmīga ekonomikas daļa – 2024. gadā to kopējais apjoms sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr šobrīd procedūras bieži ir pārāk sarežģītas, laikietilpīgas un ar nepietiekamu konkurenci, daudzos gadījumos piedaloties tikai vienam pretendentam. Reformas mērķis ir atgriezties pie iepirkumu sistēmas pamatmērķiem, nodrošinot kvalitatīvu un sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un preču iegādi ar iespējami lielāko vērtību par izlietotajiem līdzekļiem.
“Strukturālā reforma atbrīvos publisko iepirkumu sistēmu no liekiem administratīviem procesiem, procesu padarīs ātrāku, nodrošinās lielāku konkurenci un veicinās to, ka katrs nodokļu maksātāja eiro dod maksimālu labumu sabiedrībai. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka, sekmīgi īstenojot reformu, par ceturto daļu saīsināsim iepirkuma procedūru ilgumu un būtiski samazināsim likumā regulētās procedūras. Ja OECD aprēķini norāda uz potenciālu ietaupījumu sākot no 7%, redzam, ka, sekmīgi ieviešot šo reformu, nacionālajam ietaupījumam ir potenciāls sasniegt vismaz 2 līdz 4% no publisko iepirkumu izdevumiem,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Reforma paredz noteikt iepirkumu procedūru piemērošanu no Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām, attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos tas būtu no 143 000 eiro (šobrīd no 10 000 eiro), bet būvdarbu iepirkumos – no 5,5 miljoniem eiro (šobrīd no 20 000 eiro). Vienlaikus tiks saglabāts pienākums publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu. Turpmāk plānots pāriet uz ex-post uzraudzību, kopējo sistēmas analīzi veicot ar publisko iepirkumu veiktspējas rādītājiem jeb efektivitātes rādītājiem (KPI), references cenām un analītikas risinājumiem, kas ļaus vērtēt gan konkurences līmeni iepirkumos, gan lēmumu pieņemšanas ātrumu un procesu efektivitāti.
Reforma paredz arī institucionālās pārvaldības izmaiņas – Iepirkumu uzraudzības birojs kļūs par centrālo vadības iestādi, kas uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu. Pašvaldības centralizēti pārvaldīs iepirkumu sistēmu, saglabājot izvēles brīvību piemērotākā pārvaldes modeļa noteikšanā. Vienlaikus tiks paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, piemēram, apdrošināšana, transports un mobilie sakari.
Obligāto izslēgšanas noteikumu skaits tiks samazināts no 12 līdz 2, paredzot elastīgāku rīcībspēju pasūtītājiem. Īstenojot reformu, paredzēts samazināt administratīvo slogu un iepirkumu procedūru ilgumu par aptuveni 25%.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka iepirkumu sistēmas racionalizācija var nodrošināt būtisku ietaupījumu – līdz pat 7% atkarībā no valsts pieejas un reformas apjoma. Savukārt nacionālais ietaupījums no publisko iepirkumu izdevumiem potenciāli sasniegs 2 līdz 4%.
Reforma pakāpeniski stāsies spēkā no 2026. gada, pēc tam, kad Saeima pieņems nepieciešamos grozījumus Publisko iepirkumu likumā un saistītajos normatīvajos aktos.
