Ministri sanāksmē uzsvēra, ka Latvijā ir daudz labu piemēru zinātņu ietilpīgiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kas nākuši no zinātniskas vides. Pētniecības universitātes, zinātniskās institūcijas, kā arī regulējums, talantu un kapitāla pieejamība, valsts atbalsts ir faktori, kas iespējo zināšanu pārnesi un ekonomikas attīstību. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde iepazīstināja padomi ar plānu vienkāršot regulējumu zinātnes komercializācijas atbalstam. Ministri īpaši akcentēja mācībspēku un zinātņu universitāšu lomu tehnoloģiju pārnesē un komercializācijā.
Padome arī apsprieda privātā, akadēmiskā, valsts sektoru sadarbību kosmosa industrijas attīstībai un atbalstam Latvijā. Ministri uzsvēra:
“Latvijā attīstās kosmosa industrija – jaunuzņēmumi un tehnoloģiju uzņēmumi, kuri nodarbojas ar satelītu sakaru attīstību, dažādu klājumu izstrādi, drošo sakaru un kvantu sakaru izstrādi – tā ir vesela rinda risinājumu, kas interesē kosmosa nozari. Esam pievilcīgi partneriem no praktiskā viedokļa, uzņēmumu un arī no universitāšu skatu punkta. Valsts politika ir jāattīsta mērķtiecīgi”.
RTU rektors Tālis Juhna, LU rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektors Gatis Vītols, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks administratīvajos un infrastruktūras jautājumos Osvalds Pugovičs sniedza pārskatu par būtiskāko attīstību, galvenajiem izaicinājumiem zinātnē, sadarbību starp iesaistītajām institūcijām, kā arī prezentēja Eiropas inovāciju indeksa rādītājus. Zinātnes universitāšu un pētniecības organizāciju vadītāji ir vienisprātis – jāveido vienota pārvaldības struktūra, kas koordinē zinātnes un industrijas sadarbību, sinhronizē izglītības un zinātnes politiku ar inovāciju vajadzībām.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis savukārt akcentēja, ka ir jāuzlabo inovāciju un zinātnes komercializācijas politika – tai ir jākļūst daudz mērķtiecīgākai, koordinētākai un orientētai uz rezultātiem. Latvijas izaugsmei ir nepieciešama drosmīga un skaidra rīcība, lai pētījumi un tehnoloģijas ātrāk pārtaptu produktos, pakalpojumos un starptautiskos panākumos.
Par Rīgas domes prioritātēm investīciju piesaistē un inovāciju atbalsta programmām informēja Rīgas domes priekšsēdētajs Viesturs Kleinbergs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams kopīgs darbs Latvijas un Rīgas atpazīstamības veicināšanā – jāizmanto katra iespēja, lai popularizētu Latvijas investīciju vidi un stāstītu par konkrētām iespējām uzņēmējiem investēt. Atzinīgi novērtēja sadarbību ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ziņoja par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmi Rīgā 2026. gadā, kas iezīmēs Rīgu un Latviju plaši starptautiskajā arēnā. Ministrs uzsvēra, ka iniciatīvai “Zināšanu jūdze” un universitāšu kompetencēm ir būtisks potenciāls ekonomikas attīstībai.
Uzklausot zinātnes universitāšu redzējumu, klātesošie ministri vienojās, ka valdības līmenī nepieciešama rīcība ātrākai un efektīvākai lēmumu pieņemšanai attiecībā uz zinātnes komercializāciju un efektīvākas inovāciju politikas īstenošanu. Būtiska ir normatīvo aktu vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana, uzticoties universitātēm un inovāciju ekosistēmas pārstāvjiem.
Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes sēdē piedalījās ārlietu, ekonomikas, satiksmes, finanšu, izglītības un zinātnes ministri, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektori, Rīgas domes priekšsēdētājs, Valsts prezidenta, Ministru prezidentes biroja pārstāvji, Zemkopības ministrijas, LIAA, LTRK, LDDK, Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas pārstāvji.
Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta 2012. gadā izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija ārlietu ministra vadībā. Tās mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes, dažādu institūciju un nevalstiskā sektora sadarbību, lai pēc iespējas sekmīgāk veidotu un īstenotu ārējo ekonomisko politiku.
