“Latvijas publiskā sektora rīcībā ir liels datu apjoms – apmēram 700 valsts informācijas sistēmu. Tas ir nozīmīgs resurss, lai pieņemtu labākus lēmumus nozaru attīstībai un kvalitatīvākai pakalpojumu īstenošanai. Politikas plānošanai un analītikai bieži ir nepieciešams savietot un analizēt datus no dažādām valsts informācijas sistēmām, lai iegūtu pilnvērtīgāku un precīzāku izpratni par situāciju, tendencēm un izaicinājumiem,” rakstīts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Iestādes ir tiesīgas apstrādāt un izmantot tās rīcībā esošos datus tikai tiem mērķiem, kuriem šie dati ir iegūti, un mērķiem, kuri ir noteikti iestādes pamatfunkcijās. Spēkā esošais regulējums neparedz iespējas apvienot dažādu nozaru datus, tādēļ ne datu pārzinis, ne kāda cita iestāde nevar atkārtoti izmantot jau no iedzīvotājiem un uzņēmējiem iegūto informāciju, lai veiktu izpēti par sniegtajiem pakalpojumiem, veiktu padziļinātu pētniecību vai plānotu nozares politiku.
“Nepieciešamību efektīvāk izmantot valsts rīcībā esošos datus padziļinātai politiku analīzei, lai uzlabotu sniegumu, aktualizēja arī uzņēmumu pārstāvji Valsts konkurētspējas komisijas 2024. gadā veiktajā pētījumā par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ, pēc Valsts konkurētspējas komisijas iniciatīvas, saredzu iespēju piedāvāt grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Grozījumi piedāvā noteikt trīs jaunus nolūkus datu apstrādei, proti, politikas plānošanai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, kā arī pētniecībai un inovācijām. Tāpat grozījumi piedāvā stiprināt Centrālo statistikas pārvaldi kā “vienas pieturas punktu” valsts informācijas sistēmās esošās informācijas apstrādei un savietošanai. Tādējādi tiks ne tikai veicināta datu atkalizmantošana valsts pārvaldē un stiprināta starpnozaru datu analītika publiskajā pārvaldē, bet tiks arī sniegts ieguldījums administratīvā sloga mazināšanā,” pausts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.
Likumprojekta regulējums neattiecas un nemaina kārtību, kādā tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati (“sensitīvie dati”), kuru apstrādi un piekļuves tiesību ierobežojumus nosaka nozaru likumi, tostarp attiecībā uz veselības un sodāmības datiem. Tāpat likumprojekts neskar apmaiņu ar informāciju, kurai speciālajos likumos noteikti piekļuves ierobežojumi.
